NATO reakcija uz Krievijas dronu ielidošanu Polijā bija adekvāta, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.Viņaprāt, Krievijas dronu ielidošana Polijā nebija nejaušība, bet gan apzināts Krievijas solis. Eksperts neizslēdza iespēju, ka dronus no kursa novirzīja Ukrainas pretdronu iekārtas, taču dronu skaits ir pārāk liels, lai to skaidrotu ar nejaušību."Ja liekam visu bildi kopā, tad skaidrs, ka tas ir apzināts solis. Taču tas ir jāskata plašākā kontekstā - aizvadīto dienu laikā Krievija ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainai, par ballistiskās raķetes "Iskander" mērķi kļuva arī Ukrainas valdības nams," teica Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors arī uzsvēra, ka Krievija pati neatzīsies, līdzīgi kā tā nenosauc "speciālo operāciju" Ukrainā par karu vai min "absurdus ieganstus" kara sākšanai.Vērtējot NATO reakciju, Andžāns atzīmēja, ka tā bija atbilstoša - gaisā tika pacelti ne tikai Polijas iznīcinātāji, bet arī Nīderlandes iznīcinātāji "F-35", Itālijas Agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīna, savukārt dronus ar radariem konstatēja NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot"."Visi resursi, kas bija vajadzīgi, tika izmantoti. Pieļauju, ka Polijai un citām valstīm bija informācija par masīvo uzbrukumu Ukrainai un šādas situācijas iespējamību," sacīja Andžāns.Viņaprāt, NATO dalībvalstis demonstrēja vienotu reakciju. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors vērtēja, ka Krievijas dronu ielidošana Polijā nesasniedz Ziemeļatlantijas līguma 5.panta līmeni, taču sasniedz 4.panta līmeni. Viņš pieminēja, ka līdz šim 4.pants ir iedarbināts septiņas reizes - piecas reizes konsultācijas ierosināja Turcija, divas reizes konsultācijas notika saistībā ar Ukrainu - 2014. un 2022.gadā."Domāju, ja ierosinātu 5.pantu, tas būtu pārspīlēti un nozīmētu, ka 5.pants var kļūt par ikdienas jautājumu. Cerams, ka pēc konsultācijām alianses dalībvalstis vienosies par speciālas operācijas izveidi, lai nostiprinātu Polijas, arī Baltijas un, iespējams, arī Rumānijas pretgaisa aizsardzības spējas," sacīja eksperts.Taujāts, vai NATO būtu jādomā, kā klasificēt šādus hibrīduzbrukumus, Andžāns norādīja, ka "Latvijas agresīvajam kaimiņam ir laba izdoma" - no civilās lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā, kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā līdz migrantu viļņu organizēšanai no Baltkrievijas, GPS signāla traucējumiem un kiberuzbrukumiem."Var mēģināt klasificēt hibrīduzbrukumus, bet noteikti tādi būs vēl - Krievija noteikti testēs NATO un alianses dalībvalstis arī turpmāk, radot divdomīgas situācijas, kur visiem būs skaidrs, ka tā ir Krievija, bet tā, protams, pati neatzīsies," teica Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors.Viņaprāt, daudz būs atkarīgs no pamiera procesa. Andžāns pieļāva, ka tas, kas patlaban notiek, ir daļa no tā. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors akcentēja, ka Krievija nav ilgtspējīga - ekonomikas stāvoklis neuzlabojas, Ukrainas droni izraisa rindas degvielas uzpildes stacijās un cenu kāpumu. Viņš norādīja, ka Krievija šādi mēģina terorizēt un novārdzināt gan Ukrainu, gan Rietumus, lai drošības garantijas būtu vājākas un Rietumi būtu gatavi pieņemt ne tik spēcīgus mērus Ukrainas aizsardzībai.Naktī uz trešdienu Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti. Polijas premjerministrs Donalds Tusks pavēstīja, ka valsts gaisa telpa pārkāpta 19 reizes un ka notriekti vismaz trīs lidroboti.

Karš Ukrainā

Krievijas iebrukums Ukrainā

Polija

Aktuāli

NATO reakcija uz Krievijas dronu ielidošanu Polijā bija adekvāta, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns. Viņaprāt, Krievijas dronu ielidošana Polijā...

Profesors par Polijas dronu incidentu: "Ja liekam visu bildi kopā, tad skaidrs, ka tas ir apzināts solis"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...