Daugavpils domes līdzšinējais un, visticamāk, arī nākamais priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!") Latvijas otrās lielākās pilsētas pašvaldībā gribētu samazināt birokrātiju un komiteju skaitu, kā arī atzinis, ka valodas jautājums Daugavpilī nav prioritāte.

Intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" Elksniņš sacīja, ka, pateicoties vēlēšanu iznākumam, kas viņa vadītajai partijai domē ir nodrošinājis pārliecinošu vairākumu, tagad var atļauties nelauzīt galvu par to, kā sastiķēt koalīciju, un kuram partnerim kādu amatu piesolīt, bet tā vietā var diskutēt par to, ka būtu jāsamazina mēra vietnieku un komiteju skaits, kā arī birokrātija.

Tāpat viņš atzina, ka Daugavpilī nav būtisks valodas jautājums. "Daugavpilī un Latgalē valodas jautājums nav pati pirmā prioritāte. Latgalē cilvēki sazinās visādās valodās un runā tā, kā viens otru saprot."

Mums tas nav svarīgi un valodas jautājums Latgalē nav principiāls.

"Svarīgi ir tas, ko mēs vēlamies pateikt un lai cilvēki mūs saprot. Beidziet Daugavpili nostādīt kā kaut kādu anklāvu. Rīgā, piemēram, ir viena otra trešā apkaime, kurā krievvalodīgo īpatsvars ir lielāks nekā Daugavpilī. Ja runa ir par Daugavpili un tās daudz daudznacionālo sastāvu un sarunvalodas līmeni, ko lieto vienā otrā pagalmā, nav lielas atšķirības starp Purvciemu, Bolderāju, Karostu vai citurieni. Es ar cilvēkiem komunicēju krievu valodā, lai viņi saprot to informāciju un lai ir skaidrs, ko mēs darām," saka Elksniņš.

https://twitter.com/ltvzinas/status/1938122703451418677

"Uz galda" jau esot plāns atstāt tikai vienu domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, bet komiteju skaitu samazināt no piecām līdz trim. Viņaprāt, deputātiem aktīvāk ir jādarbojas tajās komitejās, kurās viņi ir iekļauti, un politiskā situācija domē ļauj neizdomāt mākslīgus amatus partneriem tikai tāpēc, lai savāktu balsis nepieciešamajiem lēmumiem.

Vaicāts, vai mēra vietnieku un komiteju skaita samazināšana nenozīmēs darba apjoma un līdz ar to arī atalgojuma pieaugumu, Elksniņš atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka pašvaldības domes deputātu atalgojuma robežas ir noteiktas likumā.

Daugavpils mērs minēja daudzus ieguvumus no tā, ka viņa partija šajās vēlēšanās uzvarējusi ar lielu atrāvienu. Turpretim nekādus riskus opozīcijas faktiskai neesamībai politiķis nesaskata.

Elksniņš intervijā LTV arī vairākkārt atkārtoja savu iepriekš pausto aicinājumu Latvijā ieviest tiešas mēru un prezidenta vēlēšanas.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem Daugavpilī 14 no 15 deputātu mandātiem ieguvusi līdzšinējā pilsētas mēra Elksniņa partija "Sarauj, Latgale!".

No pārējām partijām vienu vietu Daugavpils domē izdevies iegūt vien partijai "Latvijas attīstībai".

Vēlētāju aktivitāte Daugavpilī bijusi viduvēja un sasniegusi 42,4% no balsstiesīgajiem.

Lasi arī

•  Daugavpils mērs Elksniņš joprojām izvairās atbildēt par Krimu un gatavs sabojāt pat videokameru
• Daugavpils mērs lūdz pārtraukt latviešu valodas prasmju pārbaudi skolotājiem mācību gada vidū
• Ukrainas atbalsta pasākumā Daugavpilī mērs Elksniņš nepiedalās un to negrib arī skaidrot
• VID vēl turpina vērtēt Daugavpils mēra Elksniņa iespējamo dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem