Krievijas diktators Vladimirs Putins vakar parakstīja
dekrētu par Valsts domes vēlēšanu norisi. Šīs būs pirmās Valsts domes vēlēšanas
kopš kara sākuma. Iepriekšējās vēlēšanas notika 2021. gada rudenī.

Balsošana notiks pēc 95 dienām, 20. septembrī. Saskaņā ar
likumu prezidentam dekrēts par vēlēšanu norisi jāparaksta 90 līdz 110 dienu
laikā pirms balsošanas datuma, taču Putins tradicionāli izvēlas vēlāko
iespējamo datumu. Tas tāpēc, lai neatkarīgajiem kandidātiem dotu pēc iespējas
mazāk laika balsu vākšanai. Tomēr maz ticams, ka neatkarīgajiem kandidātiem
vispār tiks atļauts piedalīties šajās vēlēšanās. Tā raksta Krievijas
neatkarīgie žurnālisti Telegram kanālā faridaily24. 

<h2>Zināms, kurš uzvarēs</h2>Galvenais jautājums par gaidāmajām vēlēšanām patiesībā jau
sen ir atrisināts. Intriga nav par to, vai Putinu "kabatas" partija
"Vienotā Krievija" uzvarēs (ar tradicionālās administratīvo resursu
mobilizācijas un manipulācijas rīku palīdzību), bet gan par šīs uzvaras mērogu.
"Vienotās Krievijas" reitingi jau pusgadu nepārtraukti krītas. Maijā
tikai 30% "Levada-Center" aptaujāto respondentu pauda gatavību balsot
par valdošo partiju.

Partija "Vienotā Krievija" plāno saglabāt
konstitucionālu vairākumu, kas nepieciešams, lai parlamentā netraucēti pieņemtu
jebkādus lēmumus un likumus. 

<h2>Kurš būs otrs stiprākais?</h2>Tā, iespējams, ir vēlēšanu kampaņas galvenā saturiskā
intriga. Formāli Krievijas Federācijas Komunistiskā partija (КПРФ), Krievijas
Liberāldemokrātiskā partija (ЛДПР) un "Jaunie cilvēki" (Новые люди)
var konkurēt par otrās vēlētāju atbalstītākās partijas statusu. Pēdējos mēnešos
polittehnologu un sociologu diskusijās visbiežāk piemin "Jaunos
cilvēkus". Kremļa kontrolēto aptauju veicēju dati liecina par spēcīgu šīs
partijas reitingu pieaugumu, taču neatkarīgās aptaujas - par daudz pieticīgākiem
rādītājiem.

Šī neatbilstība nav saistāma ar aptauju kvalitāti un
objektivitāti vien. Partijas reitingi ir pieauguši uz interneta ierobežojumu
fona. "Jaunie cilvēki" pozicionējās kā piesardzīgi šo aizliegumu
politikas pretinieki. Tajā pat laikā sabiedrībā nav izveidojies noturīgs
priekšstats par šo partiju kā par protesta spēku, tāpat arī tai nav sava
stabila vēlētāju loka, kā tas ir, piemēram, komunitiskās partijas gadījumā. 

Komunisti tradicionāli pilda pirmās alternatīvas lomu tiem
vēlētājiem, kuri vēlas balsot pret pastavošo varu. Kremļa pārstāvji šo lomu
apzinās un izmanto, taču nepieļauj reālu komunistiskās partijas ietekmes
pieaugumu domē. 

Atklāts paliek jautājums, kāds būs ievērojami novājinātās
Liberāldemokrātiskās lartijas vēlēšanu rezultāts pēc tās līdera Vladimira
Žirinovska nāves 2022. gadā. 

Otrās vietas ieguvējs vēlēšanās Krievijas parlamentā ir
sistēmiski svarīgs elements. Formāli parlamentārā opozīcija pārstāv dažādas
vēlētāju grupas, taču rada tikai ilūziju par opozīciju un konkurenci,
neapdraudot pastāvošās sistēmas stabilitāti.

Karš Ukrainā

Krievija

Vladimirs Putins

Politika

360 Ziņas

Krievijas diktators Vladimirs Putins vakar parakstīja dekrētu par Valsts domes vēlēšanu norisi. Šīs būs pirmās Valsts domes vēlēšanas kopš kara sākuma. Iepriekšējās vēlēšanas notika 2021. gada rudenī. Balsošana notiks pēc...

Putins izsludinājis pirmās kara laika Valsts domes vēlēšanas

Madara Rudzīte, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...