AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atkāpies no amata, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju.Par atkāpšanos no amata Putniņš esot paziņojis LVM akcionāru sapulcē šogad 16. oktobrī.Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.Vienlaikus "Nekā personīga" vēsta, ka Putniņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.Raidījums norāda, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu."Nekā personīga" min, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt "konkurētspējīgu cenu", bet LVM vadība atteicās to darīt, jo tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinās LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiks izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.Taču 2023. gada nogalē zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā - 201 miljonu eiro un 2022. gadā - 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot Ministru kabinetam, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.Siliņa, tāpat kā Krauze, raidījumam noliedza, ka būtu tikusies ar konkrētiem kokapstrādes biznesmeņiem. Taču premjere tā arī nav atbildējusi uz jautājumu, kāpēc tika pieļauts, ka jau 2023. gada nogalē, kad jau bija jaušama nepieciešamība taupīt, lielajiem kokrūpniekiem un nebūt ne visai nozarei par labu, valsts atteicās no 30 miljoniem eiro.Putniņa pilnvaru termiņš LVM valdes priekšsēdētāja amatā bija līdz 2027. gada 28. jūlijam.LVM valdē strādā arī Krūmiņš, Māris Kuzmins, Inga Vagele un Dagnis Dubrovskis, kurš valdē jau otro termiņu pēc kārtas ir iecelts pagaidu valdes locekļa amatā. Dubrovskis ir iecelts LVM valdē no 2025. gada 23. aprīļa līdz brīdim, kad LVM padome valdes locekļa amatā ievēlēs viņu vai citu kandidātu regulējumā noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā vienu gadu.Jau ziņots, ka LVM 2024. gadā strādāja ar 586,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.

Latvijas Valsts meži

Aktuāli

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atkāpies no amata, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju. Par atkāpšanos no amata Putniņš...

Raidījums: "Latvijas valsts mežu" valdes priekšsēdētājs Putniņš atkāpies no amata

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...