Eiropas standarta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības izmaksas Igaunijā ir pieaugušas līdz 3,5 miljardiem eiro un vēl 550 miljoni eiro ir nepieciešami pavadošajai infrastruktūrai, paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.Atbildot uz opozīcijā esošās labēji populistiskās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) deputātes Evelīnas Polametsas jautājumu, Leiss Rīgikogu teica, ka jaunākās aplēses liecina, ka salīdzinājumā ar 2023. gada beigās veiktajiem aprēķiniem projekts ir sadārdzinājies par 400 miljoniem eiro.Ministrs norādīja, ka 2023. gada beigās tika lēsts, ka "Rail Baltica" būvniecība Igaunijā izmaksās 3,1 miljardu eiro un vēl 300 miljoni eiro tika paredzēti papildu izdevumiem.Taču jaunākās aplēses liecina, ka dzelzceļa līnijas būvniecībai nepieciešami 3,5 miljardi eiro, bet pavadošajai infrastruktūrai - vēl 550 miljoni eiro. Aplēses veiktas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka "Rail Baltica" tiks pabeigta 2034. gadā.Leiss norādīja, ka projekta kopējās izmaksas var mainīties atkarībā no būvniecības laika grafikiem, inflācijas un citiem būtiskiem faktoriem.Deputāte Polametsa arī jautāja, cik daudz naudas jau ir iztērēts "Rail Baltica" projektā, taču ministrs tikšanās laikā nevarēja sniegt precīzu skaitli.Leiss parlamentā prezentēja ilgtermiņa attīstības stratēģijas "Igaunija 2035" īstenošanu savā atbildības jomā. Viņš uzsvēra, ka konsekventas investīcijas transporta savienojumos, ceļu tīklā un dzīves apstākļos ir nepieciešamas, jo tas ir būtiski Igaunijas konkurētspējas un drošības uzlabošanai."Infrastruktūras nozarē pieņemtie lēmumi ietekmē dzīvi Igaunijā gadu desmitiem ilgi. Tāpēc mums ir jāskatās tālāk par viena budžeta perioda robežām un jārīkojas konsekventi un atbildīgi," parlamenta deputātiem teica ministrs Leiss.Ministrs izcēla "Rail Baltica" kā vienu no nozīmīgākajām stratēģiskajām investīcijām, kas savienos Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa tīklu un stiprinās reģiona ekonomiku un drošību. "Igaunijai šī projekta pabeigšana ir valsts prioritāte. Projekts sniegs tiešu labumu Igaunijai jau būvniecības posmā - palielinot nodokļu ieņēmumus, radot darbavietas, attīstot jaunas kompetences un uzsākot nekustamā īpašuma attīstību," atzīmēja Leiss.Ceļu infrastruktūras attīstības galvenais mērķis ir uzlabot satiksmes drošību un atbalstīt uzņēmumu konkurētspēju. Šajā un turpmākajos trīs gados ceļu būvniecībai, uzturēšanai un satiksmes drošībai Igaunijā kopumā tiks piešķirts aptuveni viens miljards eiro."Ir uzsākta lielākā četrjoslu autoceļu būvniecības programma kopš Igaunijas neatkarības atgūšanas. Mērķis ir līdz 2035. gadam paplašināt šosejas uz Tartu un Pērnavu līdz četrjoslām. Tas ir reālistisks mērķis, ja ceļu uzturēšanas finansējums nākamajā desmitgadē saglabāsies pašreizējā līmenī," piebilda ministrs.Pašlaik uz Tallinas-Pērnavas šosejas četrjoslu posmi tiek būvēti 45 kilometru garumā, Tallinas-Tartu maršrutā notiek sagatavošanās darbi nākamajiem posmiem, kuru mērķis ir tuvākajā nākotnē sākt būvniecību 20 kilometru garā posmā. Papildus galveno autoceļu attīstībai nākamo četru gadu plānos ietilpst vairāk nekā 180 kilometru ceļu rekonstrukcija, 460 kilometru grants ceļu asfaltēšana un vairāk nekā simt bīstamu satiksmes vietu pārveidošana.Savā prezentācijā Leiss pievērsās arī norisēm mājokļu sektorā. Laikā no 2027. līdz 2028. gadam valsts piešķirs 160 miljonus eiro daudzdzīvokļu māju renovācijas atbalstam, kas ļaus atjaunot aptuveni 500 ēkas. Turklāt sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku tiek gatavota jauna īres mājokļu attīstības un finansēšanas programma, lai visā Igaunijā izveidotu 1000 jaunus īres mājokļus.Šogad spēkā stājusies atkritumu apsaimniekošanas reforma paredz vairāk sadzīves atkritumu novirzīt pārstrādei. Reforma atvieglos iedzīvotājiem atkritumu dalītu savākšanu, savukārt jauni iepirkumu procesi palielinās konkurenci atkritumu tirgū un uzlabos atkritumu datu kvalitāti. Lai uzlabotu savākšanas un pārstrādes iespējas, valsts ir piešķīrusi 14 miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem nozarei pārstrādes rūpnīcu izveidei un 26 miljonus eiro pašvaldībām atkritumu savākšanas infrastruktūras attīstībai.Leiss uzsvēra jūrniecības nozares nozīmi Igaunijas konkurētspējā un drošībā. "Ja Igaunija vēlas būt konkurētspējīga un droša, tās jūrniecības nozarei - proti, kuģniecības līnijām, ostām, jūrniecības nozarei un jūras drošībai - ir jābūt labi pārvaldītai un nodrošinātai," sacīja ministrs. Papildus jauna kuģniecības pasākumu kopuma ieviešanai valsts plāno izveidot nepieciešamos atbalsta pasākumus, lai saglabātu tūkstošiem darbavietu un savienojumus, īpaši maršrutos uz Somiju un Zviedriju. Lai veicinātu jūrniecības nozares un ekonomikas izaugsmi, tika uzsākts kuģu modernizācijas pasākums ar mērķi padarīt Igauniju par reģionālu kuģu modernizācijas centru.Savā prezentācijā Leiss apsprieda arī esošo dzelzceļa līniju attīstību, tostarp elektrifikāciju un vilcienu ātruma palielināšanu, Igaunijas gaisa savienojumu attīstību, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu pieejamības un krīzes noturības uzlabošanu."Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro.Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro."Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Rail Baltica

Bizness

Eiropas standarta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības izmaksas Igaunijā ir pieaugušas līdz 3,5 miljardiem eiro un vēl 550 miljoni eiro ir nepieciešami pavadošajai infrastruktūrai, paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss....

"Rail Baltica" būvniecības izmaksas Igaunijā pieaugušas līdz 3,5 miljardiem eiro

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...