Nesen pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma "Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis", un to pavadīja stāvovācijas. Haralds Sīmanis bija dziesminieks ar neatkārtojamu balsi un spēju aizraut cilvēkus ar savu patiesumu. Filmas režisore Dzintra Geka- Vaska sarunā ar portālu 1188.lv dalās pārdomās par filmas tapšanu, personīgo saikni ar dziesminieku un to, ko viņa vēlējās nodot skatītājiem.Geka-Vaska atzīst, ka filma par Haraldu Sīmani viņai bija īpaša arī personiski, jo viņi bija vienaudži un pazīstami jau ilgus gadus: "Mēs abi esam dzimuši vienā gadā, un tas nozīmē, ka dalām līdzīgu dzīves pieredzi. Es vēlējos radīt filmu par sava laika biedriem – par tiem, kas dzimuši 1952. gadā, par tā sauktajiem pēckara bērniem." Filmā Sīmanis atklājas ne tikai kā dziesminieks, bet arī kā cilvēks ar īpašu viedumu un spēju sajust citus.<blockquote> Viņam piemita prasme ļoti labi nolasīt cilvēkus – viņš uzreiz juta, cik cilvēks ir patiess, cik godīgs un cik bezbailīgs. Tas bija viņa spēks, un tāpēc viņš ar savu balsi un klātbūtni spēja aizraut ikvienu," saka režisore</blockquote> un piebilst, ka Sīmanis bija tautā mīlēts mūziķis ar absolūti unikālu balsi, kuru nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu.Runājot par dziesminieka personību, Geka-Vaska atgādina, ka viņš pats bieži teicis – ir "pa pusei čigāns jeb roms". Viņasprāt, arī Sīmaņa izcelsme ir ienesusi īpašu emocionalitāti un temperamentu gan viņa dziesmās, gan dzīves skatījumā. Režisore uzsver, ka, pateicoties tam, klausītājs nevarēja palikt vienaldzīgs, kad Haralds dziedāja.Īpaši aizkustinājusi Dzindru arī jaunās paaudzes interese par Sīmani. <blockquote>Viņa stāsta, ka koncertos līdzās dziesminieka paaudzes klausītājiem varēja redzēt daudz jauniešu, kuri ar aizrautību klausījās un iedvesmojās no viņa dziesmām. </blockquote>"Tas man raisīja patiesu apbrīnu – redzēt, ka viņa mūzika un vārdi spēj aizsniegt arī tos, kuri dzimuši jau citā laikā," atzīst režisore.Geka-Vasku norāda, ka īpaši emocionāls moments, kas ir iemūžināts filmā, ir Sīmaņa pēdējā uzstāšanās 2022. gada rudenī. "Viņam jau bija grūti uzkāpt uz skatuves, bet, kad viņš sāka dziedāt, balss joprojām skanēja ar milzu spēku. Ar ģitāru, jeb kā Haralds mēdza sacīt – "skanošo kociņu" – rokās viņš devās pie klausītājiem," atceras Geka-Vaksa un piebilst, ka Sīmanim dzīves nogalē bija veselības problēmas, kas padarīja katru uzstāšanos arvien grūtāku, tomēr tieši mūzika viņu vienmēr uzlādēja un deva spēku.Jautāta, vai filmas veidošanas gaitā viņa uzzināja ko tādu, ko iepriekš par Haraldu nezināja, Dzintra, smejoties, atzīst, ka ļoti daudz ko jaunu uzzinājusi, taču vislielāko izbrīnu raisījis tieši Haralda askētiskais dzīvesveids. "Viņš bija ļoti vienkāršs un dzīvoja nelielā vienistabas dzīvoklī, kur nebija nekā lieka. <blockquote>Tas man šķita pārsteidzoši – tik talantīgs cilvēks, ar tik lielu iekšējo pasauli, un tomēr izvēlējās ļoti pieticīgu dzīvesveidu. </blockquote>Tā bija viņa patiesība un viņa veids, kā palikt brīvam," spriež režisore.Filmas tapšana nebija viegla – sākotnēji Sīmaņa filmā bijis paredzēts iekļaut vairāk laikabiedru stāstus. "Arhīvos par Haraldu Sīmani tikpat kā vispār nebija nekas daudz saglabājies. No 70. un 80. gadiem nebija daudz materiālu – bija vien daži televīzijas ieraksti un fotogrāfijas. Taču tad izdevās iegūt amatieru filmētos materiālus, kas filmā radīja īpašu tuvuma sajūtu, jo tajos bija redzams Haralds neformālās, ikdienišķās situācijās – kā viņu atcerējās draugi un laikabiedri. Es vienkārši nevarēju tos neiekļaut, jo tie palīdzēja parādīt Haraldu dažādos viņa dzīves posmos," norāda Geka.Tāpat režisore neslēpj, ka filmas veidošanas laikā viņai nācies apvienot profesionālo skatījumu ar dziļi personiskām emocijām.<blockquote> Filmu nebūtu iespējams veidot, ja neiemīlētu cilvēku, par kuru to stāsti.</blockquote> Man pašai šī filma bija kā ceļojums atmiņās – gan par Haraldu, gan par mūsu paaudzes pieredzi kopumā," spriež Geka. Viņa piebilst, ka skatoties pabeigto darbu uz lielā ekrāna, emocijas ir tik spēcīgas, ka nereti grūti noturēt asaras.Geka uzskata, ka filma ir ne tikai portrets par Haraldu Sīmani, bet arī vērtība nākamajām paaudzēm. Viņa saka: "Ir svarīgi, ka šādi stāsti tiek saglabāti. Tie māca mums nepakļauties dogmām, palikt brīviem un godīgiem pret sevi. Es ceru, ka jaunie skatītāji no šīs filmas paņems līdzi apziņu, cik nozīmīgi ir ieraudzīt cilvēkus sev līdzās."Uz jautājumu, kas ir tas, ko viņa vēlētos, lai skatītāji paņem no šīs filmas, Geka atbild: "Es gribētu, lai skatītāji aiziet mājās ar sajūtu, ka jāskatās viens otram acīs un jābūt patiesam. Haralds bija cilvēks, kurš mācīja tieši to – būt patiesam." Lasi arī!

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/foto-dzintras-gekas-vaskas-jauna-filma-par-haraldu-simani-sagaidita-ar-ovacijam/53637">FOTO: Dzintras Gekas-Vaskas jaunā filma par Haraldu Sīmani sagaidīta ar ovācijām</a>

 

<a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/pirmizradi-piedzivos-dzintras-gekas-vaskas-dokumentala-filma-haralds-simanis-dziesminieks-un-jumikis/53380">Pirmizrādi piedzīvos Dzintras Gekas-Vaskas dokumentālā filma "Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis"</a>

Kino

Haralds Sīmanis

Radīts 1188

Dzintra Geka-Vaska

Izklaide

Nesen pirmizrādi piedzīvoja dokumentālā filma "Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis", un to pavadīja stāvovācijas. Haralds Sīmanis bija dziesminieks ar neatkārtojamu balsi un spēju aizraut cilvēkus ar savu patiesumu. Filmas režisore...

Režisore Dzintra Geka-Vaska filmā atklājusi dziesminieka Sīmaņa nezināmo pusi

Kitija Seržāne

Tev varētu patikt

Ielādējam...