<div>Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts komentēt bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumus, ka pirms agresijas kara Ukrainā Polija un Baltijas valstis bloķēja tiešas sarunas ar Krieviju.Rinkēvičs norādīja, ka iespējas vest tiešas sarunas ar Krieviju tika apspriestas gan Eiropadomē, gan Eiropas Savienības Ārlietu padomē. Pēc viņa paustā, 2021.gadā bija pilnīgi skaidrs, ka Minskas vienošanās netiek pildītas un Krievija arī netaisās to darīt."Jau tad Baltijas valstu un Polijas pozīcija bija, ka, ja vispār tiek meklēti jauni formāti sarunām, tajās jābūt iesaistītai visai ES. Krievija saprot tikai vienotu un spēcīgu pozīciju," sacīja Rinkēvičs, kurš tolaik pildīja Latvijas ārlietu ministra pienākumus.Viņš atgādināja, ka 2021.gada pavasarī notika pirmā Krievijas bruņoto spēku koncentrācija pie Ukrainas robežām un Baltijas valstu ārlietu ministri devās uz Kijivu, lai pārrunātu atbalsta iespējas Ukrainai. Valsts prezidents pieļāva, ka šodienas informatīvajā troksnī ir piemirsts, cik trauksmains bija 2021.gads.Rinkēvičs atzina, ka arī šobrīd ES dalībvalstu vidū pastāv dažādi viedokļi, tostarp par sankciju politiku vai Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Viņš norādīja, ka, jo kāda ES vai NATO dalībvalsts atrodas tuvāk Krievijai, tā labāk saprot riskus un draudus, savukārt, ja valstis atrodas tālāk, arī nostāja Krievijas jautājumā ir atšķirīga.Rinkēvičs uzsvēra, ka Baltijas valstu un Polijas nostāja bijusi konsekventa - iestāties par stingru un vienotu Eiropas politiku pret Krieviju."Pēc 2022.gada februāra daudzi Rietumos atzina, ka mūsos nav klausījušies. Vai mums toreiz bija taisnība? Bija. Vai mums šodien ir taisnība? Uzskatu, ka ir," norādīja Valsts prezidents.Viņš arī piebilda, ka Krievija 2021.gadā būtu gatava sarunām tikai tad, ja tiktu izpildīti tās ultimāti, kas skāra gan Ukrainu, gan NATO, gan drošības kārtību Eiropā. Rinkēvičs norādīja, ka tolaik tādu ultimātu bija diezgan daudz.Jau rakstīts, Merkele intervijā ungāru "YouTube" kanālam "Partizan" apgalvoja, ka viņa un Francijas prezidents Emanuels Makrons 2021.gadā vēlējušies tiešas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bet Polijas un Baltijas valstu atteikšanās atbalstīt šo ideju veicinājusi diplomātisko saišu saraušanu starp Krieviju un ES. Tas savukārt vēlāk novedis pie Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.</div>

Karš Ukrainā

Polija

Krievija

Edgars Rinkēvičs

Angela Merkele

Politika

Sabiedrība

Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts...

Rinkēvičs atbild Merkeles pārmetumiem: "Krievija saprot tikai vienotu un spēcīgu pozīciju"

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...