Roņošana jeb “atkarība” no ziemas peldēm

Roņošana jeb “atkarība” no ziemas peldēm

Ziemas peldēšana un “sēdēšana” aukstā ūdenī pēdējos gados Latvijā ir kļuvusi par salīdzinoši populāru brīvā laika pavadīšanas veidu. Tāpēc nav brīnums, ka, iestājoties ziemīgākiem laika apstākļiem, sociālo tīklu profili “piebirst” pilni ar sajūsminātu cilvēku attēliem ledus aukstā ūdenī.

Ar ziemas peldēšanu saprot iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī vai peldēšanu aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem. Ziemas peldēšanas sezona parasti sākas oktobrī un beidzas martā.

Galvenā ziemas peldēšanas priekšrocība ir vispārēja organisma un imūnsistēmas norūdīšana. Regulāra iegremdēšanās ledainā ūdenī var palīdzēt pasargāties no slimībām. Tāpat tā var uzlabot muskuļu tonusu, stiprināt sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmas.

Papildus labvēlīgajai ietekmei uz ķermeni, ziemas peldēšanai ir arī būtiska ietekme uz mūsu garīgo veselību, tostarp aktivizējot parasimpātisko nervu sistēmu. Viena no ziemas peldēšanas pozitīvām iezīmēm ir arī pretdepresijas iedarbība – tā mazina stresu un pastiprina endorfīnu, kā arī dzimumhormonu izdalīšanās līmeni. Tādejādi regulāras ziemas peldes var uzlabot cilvēka ķermeņa funkcijas, kā arī ikdienas pašsajūtu un vispārējo psihisko stāvokli.

Jāsagatavojas pakāpeniski

Sākot nodarboties ar ziemas peldēšanu, svarīgi rīkoties pakāpeniski, ievērojot mērenību. Gatavoties ziemas peldēm ieteicams sākt jau vasaras beigās – nepārtraucot vasaras sezonu, turpināt doties peldēties arī dzestrajās rudens dienās. Ja tuvumā nav vietas, kur peldēties, palīdzēt var regulāras kontrastdušas, apliešanās ar aukstu ūdeni vai aukstas gaisa peldes.

Kolīdz organisms ir pieradis pie auksta ūdens un ilgstoša uzturēšanās aukstumā ir kļuvusi par ierastu lietu, var sākt izmēģināt peldi ūdenstilpnēs. Ja ķermenis nebūs attiecīgi sagatavots, zemā ūdens temperatūra var izraisīt šoku.

Protams, ja vēlme izmēģināt ziemas peldes ir radusies jau ziemas laikā, arī tad to var pakāpeniski sākt darīt, tomēr pirms tam ieteicams atbilstoši izvērtēt veselības stāvokli, lai paši sev nenodarītu kaitējumu. Noteikti nebūs patīkami uzreiz pēc pirmās peldes pamatīgi saaukstēties.

Jāņem vērā arī fakts, ka aukstā ūdenī ķermenis praktiski nejūt sāpes, tāpēc ir jābūt īpaši uzmanīgam ar ledu – pret to ir iespējams viegli sagriezties vai savainoties. Lienot āliņģī, ir jāpārliecinās arī par tā dziļumu – ūdenstilpnes dibenam ir jābūt sasniedzamam ar pēdām un nebūtu jābūt dziļākam par paša cilvēka plecu zonu

Drošības apsvērumu dēļ ziemas peldēm ieteicams nodoties kopā ar kādu draugu, lai vienmēr būtu līdzi kāds, kas pieskata. Vismaz sākumā vienam pašam mesties aukstā ūdenī noteikti nevajadzētu.

Peldēšanās aukstā ūdenī nav ieteicama akūtu elpceļu infekciju un gripas gadījumā, kā arī pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras. Tāpat ziemas peldēšanās nav piemērota epilepsijas slimniekiem, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, hipertensiju un hipotensiju, nieru mazspēju un citām nopietnām veselības problēmām.

Labā atkarība

Interesanti, ka peldēšanās aukstā ūdenī var izraisīt atkarību, jo katru reizi pēc iegremdēšanās ledainā ūdenī cilvēks saņem ļoti bagātīgu hormonu, tajā skaitā adrenalīna, devu, kas veicina vēlmi šo pieredzi atkārtot.

Ziemas peldēšana ir “greizsirdīga” un nedraudzējas ar citām atkarībām. Pēc peldes, lai ātrāk sasildītos, ir ieteicams iedzert siltu tēju, bet noteikti nevajag lietot alkoholu ne pirms, ne pēc un vēl jo mazāk peldes laikā. Pārgalvība alkohola iespaidā var radīt nevajadzīgus drošības riskus veselībai.

Vēl sliktāk ziemas peldes ir savienojamas ar cigarešu smēķēšanu, kas kaitē gan plaušām, gan sirdij. Cigarešu dūmos esošās vielas samazina fizisko izturību, smēķētāja sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī ir augstāks nekā nesmēķētājam, jo asinīs samazinās skābekļa daudzums. Sirdij ir jāstrādā vairāk, lai piegādātu ķermenim pietiekami daudz skābekļa.

Cigaretes var radīt nevajadzīgus veselības riskus ziemas peldētājiem. Tāpēc visiem, kuriem ir interese uzsākt ziemas peldes, tas var kalpot kā labs motīvs cigarešu smēķēšanas atmešanai. Savukārt tie, kuri tā arī neatmet cigaretes, var mēģināt tās vismaz aizstāt ar kādu no bezdūmu alternatīvām, kas izdala kaitīgās vielas salīdzinoši mazākā apjomā. Cigarešu dūmi satur vairākus tūkstošus dažādu ķīmisko vielu, un aptuveni 100 no tām var izraisīt vēzi un citas nopietnas saslimšanas.

Regulāriem smēķētājiem ir salīdzinoši vājāka imunitāte un ziemas peldes var neprognozējami palielināt saslimšanu riskus salīdzinājumā ar nesmēķētājiem. Ņemot vērā traucēto asinsriti, cigarešu smēķētājiem var būt arī grūtāk sasildīties pēc izkāpšanas no aukstās ūdens peldes.

Ziemas peldes var būt veselīgs un interesants hobijs gada aukstākajiem un tumšākajiem mēnešiem, ja to dara pakāpeniski un ievērojot mērenību. Ja pasliktinās veselības stāvoklis, noteikti jāsamazina peldes ilgums un vēlams to atsākt tikai pēc pilnīgas izveseļošanās.