Ražas laiks ir noslēdzies, un rudens krāsu palete lēnām pārņem mūsu dārzus. Šis ir laiks, kad daudzi sāk domāt par to, kā vislabāk sagatavot augļu kokus ziemas mieram un nākamās sezonas bagātīgai ražai. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par ābeļu apgriešanu. Vai to drīkst darīt jau tagad, oktobra sākumā Latvijas mainīgajos laika apstākļos?

Ābeles un rudens griešana: piesardzība pirmajā vietā!

Atbilde nav viennozīmīga, taču Latvijas dārzkopības speciālisti aicina būt ļoti piesardzīgiem ar vērienīgu ābeļu apgriešanu rudenī.

Kāpēc jābūt piesardzīgiem?

Miera periods un sala risks: ābelēm pēc ražas novākšanas jāsagatavojas miera periodam. Rudens griešana, it īpaši, ja tā ir spēcīga (atjaunojoša, samazinoša), var provocēt koku uz jaunu dzinumu augšanu. Šie jaunie dzinumi līdz ziemai nepaspēs pārkoksnēties un pie pirmajām stiprākajām salnām var apsalt, nodarot kokam būtiskus bojājumus. Tāpēc labākais laiks spēcīgai atjaunojošai un veidojošai griešanai ir agri pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas un sulu cirkulācijas sākuma, bet pirms gaisa temperatūra regulāri pakāpjas virs nulles.

Brūču dzīšana: aukstums un mitrums, kas raksturīgs vēlam rudenim un ziemai, apgrūtina griezuma vietu dzīšanu. nelabvēlīgos apstākļos brūces kļūst par vārtiem dažādiem patogēniem, sēnīšu slimībām un kaitēkļiem.

Ko drīkst un vajag darīt ābelēm oktobrī?

Lai gan spēcīga griešana nav ieteicama, rudens ir lielisks laiks tīrīšanai un sanitārajai apgriešanai, it īpaši, ja lapas jau ir nobirušas:

Slimo un bojāto zaru izzāģēšana: nekavējoties jāizgriež visi acīmredzami slimi, nokaltuši, saplaisājuši vai vēja lauzti zari. tas jādara, lai novērstu slimību (piemēram, kraupja vai puvju) sporu pārziemošanu un izplatīšanos.

Vainaga retināšana (mērena): jūs varat izgriezt t.s. ūdenszarus (stāvus augošos, nereti liekos dzinumus), kas saauguši vainaga vidū. rudenī griežot ūdenszarus, koks tiek mazāk provocēts uz vēl spēcīgāku augšanu nākamajā pavasarī, salīdzinājumā ar pavasara griešanu. Tāpat var izretināt ļoti blīvi saaugušos veco koku noēnotos vidus zarus, tādējādi uzlabojot gaisa cirkulāciju.

Nosacījumi griešanai: griešana jāveic sausā un vēsā laikā, obligāti vismaz 2–3 nedēļas pirms paredzamām nopietnām salnām (zem 0 grādiem). Nekādā gadījumā nedrīkst griezt, kad gaisa temperatūra ir zem nulles! Ideāli, ja pēc griešanas vēl ir saulainas dienas brūču apžūšanai.

Kāpēc koki jāgriež?

Regulāra un pareiza koku apgriešana ir pamats veselīgam un ražīgam dārzam.

Veselība: tiek izņemti slimību un kaitēkļu perēkļi, kā arī sausie un nolūzušie zari.

Gaisma un ventilācija: retinot vainagu, tiek nodrošināta labāka gaisa cirkulācija un saules gaismas iekļūšana. tas ir svarīgi, lai augļi ienāktos kvalitatīvi un samazinātu sēnīšu slimību risku.

Raža un augļu izmērs: griešana regulē koka spēku un novērš pārmērīgu augšanu uz lapotnes rēķina, tā vietā novirzot enerģiju augļkopai. koks dod mazāku skaitu, bet lielākus, labāk ienākušos un veselīgākus augļus.

Vainaga atjaunošana: veciem kokiem griešana palīdz atjaunoties, pazemināt augumu un padarīt ražas novākšanu ērtāku.

Kā griezt pareizi?

Asi instrumenti: izmantojiet tikai tīrus un asus instrumentus (dārza šķēres, zāģis), kas veido gludu griezuma virsmu bez plūksnām.

Griešana pie zara valnīša: mazākus zarus (līdz 2–3 cm diametrā) jāgriež līdz ar zara valnīti – vietu, kur zars saskaras ar stumbru vai resnāku zaru. jācenšas neatstāt celmus, kas ilgstoši nedzīst un var kļūt par slimību perēkļiem.

Resnu zaru izzāģēšana (divos soļos): ja zars ir resns, to zāģē divos paņēmienos, lai zars lūstot nenodīrātu mizu no stumbra:

Apakšgriezums: veic griezumu no apakšas apmēram 10–20 cm attālumā no stumbra (līdz pusei zara).

Augšgriezums: zaru nozāģē no augšas, ārpus pirmā griezuma vietas.

Pabeigšana: atlikušo celmu nozāģē līdz pat zara valnītim.

Brūču apstrāde: visas griezuma vietas, kas ir resnākas par 2–3 cm diametrā, jāapstrādā ar speciālu brūču ziedi (piemēram, potvasku vai mākslīgo mizu), lai pasargātu koku no infekcijām un mitruma.