Pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstam, Saeima ceturtdien vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.Par likumprojekta nodošanu komisijai nobalsoja 55 deputāti, pret balsoja 33 parlamentārieši. Koalīcijas deputāti no "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvajiem" balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS.Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) izstrādāto likumprojektu parakstījusi Linda Liepiņa (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Aiva Vīksna (AS), Linda Matisone (AS), Jānis Vitenbergs (NA), Edvīns Šnore (NA), Jurģis Klotiņš (NA), Nauris Puntulis (NA), Ričards Šlesers (LPV), Ilze Stobova (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Maija Armaņeva (LPV), Mārcis Jencītis (LPV) un Kristaps Krištopans (LPV).Lai arī LPV ieceri atbalstīja ZZS deputāti, neviens no viņiem Saeimas debatēs nepiedalījās un no tribīnes savu balsojumu neskaidroja. Tāpat debatēs nepiedalījās deputāti no "Progresīvo" rindām.Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) aģentūrai LETA norādīja, ka prieksvēlēšanu laiks raksturīgs ar populismu. "Šoreiz ir atsevišķi politiskie spēki, kas grib panākt atpakaļrāpulību un izstāties no Stambulas konvencijas," uzsēra ministre.Lībiņa-Egnere sacīja, ka vardarbības atbalstīšana un varmāku, nevis upuru aizsardzība, nav un nevar būt nedz konservatīva, nedz citas ideoloģijas ģimenes vērtība. Ministre uzsvēra, ka "tas ir politiskais absurda teātris".Ministre uzsver, ka divu gadu laikā kopš konvencijas pieņemšanas izdarīts milzīgs darbs cīņā pret vardarbību ģimenē, izveidota atbalsta sistēma cietušajiem, lai Jēkabpils traģēdija neatkārtotos. Tāpat Lībiņa-Egmere norādīja, ka "nav piepildījies neviens no dezinformatoru "draudu" scenārijiem"."Izstāties no konvencijas nozīmētu cietušo nodošanu, iekšpolitisko nestabilitāti un valsts reputācijas graušanu," klāstīja Lībiņa-Egnere.Debatēs pirms Saeimas balsojuma pārsvarā uzstājās opozīcijas pārstāvji. Piemēram deputāts Mārcis Jencītis (LPV) klāstīja, ka Stambulas konvencija ir jāatceļ, jo tā "ir Trojas zirgs", kas neatbilst "mūsu vērtībām" un var novest pie "dzimumu dekonstrukcijas".Viktorija Pleškāne (LPV) un Edmunds Zivitiņš (LPV) izteicās, ka ir pret vardarbību, bet pret to nevarot cīnīties ar papīriem. Zivitiņaprāt, Stambulas konvencija skarot Latvijas iedzīvotāju "garīgo veselību", "šķeļ tautu un indē jauniešu prātus". Arī Liepiņa apgalvoja, ka Stambulas konvencija skar ideoloģiskus jautājumus" un esot kļuvusi par simbolu un "sava veida progresīvo liberāļu konstitūciju". Petraviča klāstīja, ka konvencijas būtiskākā daļa esot "gender" ideoloģijas ieviešana.Arī Vīksna sacīja, ka vardarbība pret jebkuru cilvēku esot nepieļaujama, tomēr tā arī nepaskaidroja, kāpēc būtu jāatceļ Stambulas konvencija.Puntulis norādīja, ka NA 2023.gadā balsoja pret Stambulas konvencijas ratifikāciju, tāpēc likumsakarīgs esot tās balsojums par izstāšanos no tās. Viņš sacīja, ka NA argumenti neesot mainījušies.Savukārt deputāta Agnese Krasta no JV pauda, ka konvencija nav tikai papīrs, bet gan solījums. "Solījums pasargāt upurus, solījums, ka mēs neaizgriezīsimies, kad kāds cieš," sacīja Krasta.Deputāte norādīja, ka konvencija nav iejaukusies ne reliģijas, ne ģimenes, ne citos politiskos jautājumos. Viņa uzsvēra, ka tā nekādā veidā nav likusi pārdefinēt laulību. "Tā ir, bija un būs vienīgi un tikai par vardarbības apkarošanu kā minēts tās nosaukumā," pauda Krasta.Politiķe uzskata, ka likumprojekta iesniedzēju mērķis ir "tracināt sabiedrību un politisku motīvu dēļ turpināt izplatīt viltus ziņas un censties iegalvot, ka šajā konvencijā ir tas, kas tur nav, noliedzot visu svarīgo, kas tur ir".JV Saeimā ir 25 deputāti, ZZS frakcijā - 16 deputāti, bet "Progresīvo" rindās - astoņi Saeimas deputāti. Apvienotā saraksta frakcijā ir 13 deputāti, NA - 12 deputāti, LPV un "Stabilitātei" - katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti.Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā pagājušā gada 1.maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.Ziņa papildināta plkst. 10.41.

Saeima

Politika

Stambulas konvencija

Aktuāli

Pateicoties valdošajā koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstam, Saeima ceturtdien vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās. Par...

Saeima nodod vērtēšanai komisijā opozīcijas ieceri izstāties no Stambulas konvencijas

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...