Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien neatbalstīja deputāta Artūra Butāna (NA) priekšlikumu, kas paredzēja valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukuma trūkstošo prioritāri komplektēt no pilsoņiem, kuri neiegūst izglītību un nav nodarbināti.Komisija šodien turpināja skatīt grozījumus VAD likumā trešajam lasījumam.Deputāts Butāns rosinājis noteikt, ka pēc brīvprātīgo iekļaušanas iesaukumā trūkstošo iesaucamo skaitu prioritāri komplektētu no tiem VAD pakļautajiem pilsoņiem, kuri atlases dienā neiegūst izglītību un nav nodarbināti.Ja šādu pilsoņu skaits pārsniegtu nepieciešamo iesaucamo skaitu, atlasi viņu vidū veiktu pēc nejaušības principa. Savukārt, ja ar šiem pilsoņiem nepietiktu iesaukuma nokomplektēšanai, pārējos iesaucamos pēc nejaušības principa atlasītu no citiem VAD pakļautajiem pilsoņiem, kuri dienestam nav pieteikušies brīvprātīgi, kā arī no tiem pilsoņiem, kuru atbilstības VAD izvērtēšana ir pārtraukta, jo viņi atsaukuši savu pieteikumu līdz veselības pārbaudes pabeigšanai vai nav pildījuši šajā likumā noteiktos pienākumus.Priekšlikums paredz, ka par pilsoni, kurš neiegūst izglītību un nav nodarbināts, uzskatītu personu, kurai Valsts izglītības informācijas sistēmā nav reģistrēts aktīvs izglītojamā vai studējošā statuss un kura Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmā nav reģistrēta kā darba ņēmējs vai saimnieciskās darbības veicējs.Lai nodrošinātu šādu atlases kārtību, deputāts rosina paredzēt tiesības iegūt no VID informācijas sistēmām ziņas par iesaucamā darba ņēmēja statusu, tā iegūšanas un zaudēšanas datumu, kā arī saimnieciskās darbības veicēja statusu.Aizsardzības ministrijas VAD departamenta direktors Kristers Grauze komisijas sēdē norādīja, ka no iesaukuma komplektācijas viedokļa ministrija šādu priekšlikumu neatbalsta, taču tas ir politiskas izšķiršanas jautājums.Jau esošajā mehānismā tiek atlasīti jaunieši, kas nestrādā un nestudē."Statistika par pēdējiem obligātajiem iesaukumiem liecina, ka studējošo komponente bija aptuveni 30%. Pārējie 70% bija gan strādājoši, gan nestrādājoši cilvēki. Līdz ar to mūsu vērtējumā esošais regulējums jau pietiekami veiksmīgi atrisina šo jautājumu," teica Grauze.Komisija arī neatbalstīja tieslietu ministra Edvarda Smiltēna (AS) priekšlikumu, kas paredz, ka VAD nav pakļauts reliģisko organizāciju garīgais personāls, izņemot gadījumu, kad persona VAD piesakās brīvprātīgi.Tieslietu ministrija argumentējusi, ka garīgā personāla gadījumā būtiska nozīme ir tam, ka viņu īpašais reliģiskais statuss un ar to saistītās saistības bieži nav savienojamas ar pienākumu uz noteiktu laiku pārtraukt vai būtiski ierobežot reliģisko kalpošanu, lai pildītu VAD, tostarp, alternatīvo dienestu citā institūcijā.Tādējādi, lai gan alternatīvais dienests nerada konfliktu ar reliģisko pārliecību attiecībā uz ieroču lietošanu, tas var radīt konfliktu ar personas īpašo pienākumu nepārtraukti pildīt tai uzticētos reliģiskos pienākumus. Līdz ar to šādu personu pakļaušana alternatīvajam dienestam neatrisinātu jautājumu pēc būtības, bet tikai mainītu dienesta izpildes formu, komisijai argumentējusi TM.Šo personu nepakļaušana VAD - gan militārajam, gan alternatīvajam - īpaši pamatota ar to, ka reliģisko organizāciju un to garīgā personāla darbība krīzes un kara laikā pati par sevi esot nozīmīga visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanai.Garīgā personāla loma ir nodrošināt reliģisko kalpošanu, proti, vadīt dievkalpojumus un sakramentu izpildi, sniegt garīgo aprūpi un morālo atbalstu, kā arī pavadīt cilvēkus svarīgos dzīves brīžos, tostarp slimībā, zaudējumos un krīzes situācijās, skaidro ministrija.Krīzes vai kara apstākļos šī loma kļūstot īpaši nozīmīga, jo iedzīvotāji saskaras ar nedrošību, stresu un traumatiskiem pārdzīvojumiem, un reliģiskās kopienas bieži esot tuvākais un pieejamākais atbalsta avots. Garīdznieki sniedz aprūpi arī bruņoto spēku personālam, ievainotajiem, ģimenēm, kuras zaudējušas tuviniekus, un evakuētajiem, tādējādi tieši stiprinot sabiedrības morālo un psiholoģisko noturību, uzsvērusi TM.Atbilstoši reliģisko organizāciju pārskatiem par savu darbību, ko tās iesniedz TM, 2025. gadā reliģiskajās organizācijās kalpoja 1368 garīdznieki, no tiem 20 vīrieši ir vecumā no 18 līdz 27 gadiem, bet septiņi - iesaucamo vecumā. Līdz ar to personu skaits, uz kurām attiecas grozījumi, ir neliels. Tādējādi grozījumiem nebūtu būtiskas ietekmes uz VAD kopējo kapacitāti, liecina TM informācija.Latvijā VAD tika ieviests 2023. gadā. Sākotnēji dienests bija tikai brīvprātīgs, jo pietiekams skaits pilsoņu pieteicās labprātīgi. Pirmais obligātais iesaukums ar atlasi notika 2025. gadā.

Valsts aizsardzības dienests (VAD)

Politika

Sabiedrība

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien neatbalstīja deputāta Artūra Butāna (NA) priekšlikumu, kas paredzēja valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukuma trūkstošo prioritāri komplektēt no pilsoņiem, kuri neiegūst izglītību un...

Saeimā noraida priekšlikumu par nestrādājošu jauniešu iesaukšanu VAD prioritārā kārtā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...