Ierobežos iespēju jaunākiem skolēniem mācīties attālināti

<div>Saeimas ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6.klašu skolēniem.Par izmaiņām nobalsoja 49 deputāti, pret bija 37, bet viens deputāts balsojumā atturējās.Plānotie Izglītības likuma grozījumi paredz, ka pilngadīgas personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību, to arī turpmāk varēs iegūt tālmācībā.Tāpat plānots, ka tālmācība 1. līdz 6.klasē varētu būt pieļaujama arī tiem skolēniem, kuri ar ģimeni pārcēlušies uz dzīvi ārvalstīs vai kuru vecāks vai aizbildnis pilda diplomātisko vai konsulāro dienestu ārvalstīs, ir Latvijas pārstāvis starptautiskajās organizācijās un institūcijās. Tāpat tālmācības iespēju iecerēts saglabāt arī tiem bērniem, kuri vecāks vai aizbildnis dienē profesionālajā dienestā vai ir nosūtīts pildīt dienestu vai profesionālo kompetenci ārvalstīs.Kārtību un nosacījumus, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks Ministru kabinets (MK), ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes nosacījumus.Likumprojekts MK deleģē noteikt vadlīnijas, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.Tāpat ar likumprojektu rosināts aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni kā atsevišķu izglītības formu, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās plānots definēt kā pamatā klātienes mācības, vienlaikus pieļaujot izmantot arī dažādus citus elementus, piemēram, mācības attālināti. Šāds regulējums, kā norāda parlamentā, ļautu izmantot daudz plašāku elementu un rīku kopu klātienes mācību īstenošanai, un kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks MK.Likumprojektā precizētas pieejamās izglītības formas, tādi jēdzieni kā iekļaujoša izglītība, klātiene, tālmācība, kombinētās mācības, izglītība ģimenē, kā arī katrai formai uzlikts kvalitātes deleģējums.Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA) Saeimas sēdē aicināja koalīciju un partiju "Jaunā vienotība", kuras paspārnē ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), sekot līdzi, kāds finansējums ir paredzēts tām izglītības iestādēm, kas nodrošinās iespēju izglītībai ģimenē no 1. līdz 6. klasei atbilstoši mācību saturam un programmām. "Koeficients un finansējums, ko izglītības iestādes par to saņems, nav skaidrs, nav zināms," sacīja Indriksone.Tam piekrita arī "Apvienotā saraksta" deputāts Česlavs Batņa, norādot, ka par finansējumu šai apmācības formai ministrija arī nemācēja atbildēt. "Tās ir bažas, kas liek aizdomāties, ka, iespējams, nevajag to darīt," sacīja deputāts.Deputāte Ilze Stobova (LPV) pauda, ka šis likumprojekts esot "tik ļoti samocīts savos jēdzienos", ka "tai brīdī, kad vecāki pieņems lēmumu iet uz skolu, viņi vairs nesapratīs, ko darīt". Tāpat to nesapratīšot arī pedagogi.Viņa norādīja, ka izglītībai esot jāsasniedz bērns jebkur pasaulē. "Ja ģimene un bērni vēlas iegūt izglītību latviešu valodā, tad tai jebkurā izglītības formā ir jābūt pieejamai," pauda Stobova.Indriksone sēdē uzsvēra, ka bērnu, kas mācās no 1. līdz 6. klasei tālmācībā, esot mazliet vairāk nekā 1000. "Uz visu Latviju tas nav daudz, bet viņi to ir izvēlējušies. Kopumā pamatskolas tālmācību programmās mācās ap 3500 bērnu. Trešdaļa no šiem bērniem dzīvo ārvalstīs, katrs piektais ir cietis no mobinga, liela daļa ir ar nopietniem veselības traucējumiem," sacīja Inriksone, norādot, ka tie esot Izglītības kvalitātes valsts dienesta dati.Deputāte akcentēja, ka aizliegt visu tālmācības formu nozīmē "izdzēst gaismu telpā, nevis ieskrūvēt sabojātās spuldzītes vietā jaunu".Savukārt "Progresīvo" deputāte Antoņina Ņenaševa noradīja, ka deputāti savās runās šo tēmu izmanto diezgan populistiskā veidā. Viņa norādīja, ka deputāti nedebatē par konkrētu priekšlikumu, bet gan par likumprojektu kopumā.Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka patstāvīgs process, kas ir tālmācība, šajā izglītības posmā, ņemot vērā pasaules praksi un diskusijas, nav rekomendējams. Viņa pauda, ka 1.-6.klasē bērnam jāmācās pieaugušā klātbūtnē - vai tā ir skolas puse, vai vecāku puse, tādējādi stiprinot izglītību ģimenē.Kā aģentūrai LETA norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV), IZM aicina īstenot kvalitatīvu izglītību visiem skolēniem, tāpēc šobrīd parlamenta izvērtēšanai iesniegti likuma grozījumi ierobežot tālmācību tikai sākumskolas posmā - no 1. līdz 6. klasei, kad bērns ir tikko uzsācis skolas gaitas un ir būtiska viņa klātbūtne klasē un sadarbība ar skolotāju.Daugavietis norādīja, ka tiks saglabāti izņēmumi, piemēram, skolēniem ar intensīvu sporta režīmu, īpašiem talantiem, diasporai, kā arī diplomātu bērniem. Vienlaikus Daugavietis atzīmēja, ka nevēlēšanās apmeklēt skolu emocionālu vai psiholoģisku iemeslu dēļ ir jārisina kompleksā pieejā, sadarbojoties vecākiem, skolām un pašvaldībām.Viņš arī norādīja, ka gadījumā, ja tiks lemts par 1.-6. klases tālmācības ierobežošanu, pirms trešā lasījuma parlamenta deputātiem tiks piedāvāts lemt par pakāpenisku pārejas periodu. Šajā periodā plānots sagatavot atbalsta speciālistus, lai palīdzētu skolēniem pielāgoties klātienes mācību videi, norāda IZM parlamentārais sekretārs."Pašiem mazākajiem bērniem tālmācība nav piemērota viņu pašu labā - sešgadnieks nevar visu dienu viens mācīties pie datora. Viņiem ir nepieciešams vecāka vai skolotāja atbalsts. Turklāt šādā veidā nav iespējams pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes, apgūt grupu darbu un piedalīties sporta nodarbībās un fiziski izkustēties, kā arī tas vairo atkarību no digitālajām ierīcēm," pauda Daugavietis.Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā visiem skolēniem vislabāk būtu mācīties klātienē skolās.Ministrijas ieskatā mācības klātienē nodrošina skolēniem iespēju socializēties, saņemt tūlītēju pedagogu un atbalsta personāla palīdzību, mācību līdzekļus. Tiesa, patlaban IZM nav nodrošinājusi vairākus priekšnosacījumus, lai visās skolās būtu pietiekams skolotāju un atbalsta personāla skaits, ir grūtības arī ar mācību līdzekļu nodrošinājumu.Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēni, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina IZM apkopotā informācija.Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā - par aptuveni 3000 skolēniem.Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 11,3 miljoni eiro.Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu. Akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.</div>

Attālinātās mācības

Izglītība

Sabiedrība

Saeimas ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6.klašu skolēniem. Par izmaiņām nobalsoja 49 deputāti, pret bija 37,...

Saeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības būtisku ierobežošanu pirmajās sešās klasēs

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...