Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pēc piecām sēdēm trešdien virzīšanai otrajam lasījumam atbalstīja jauno Imigrācijas likumprojektu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir nākamā gada februāra vidus. Komisijā likumprojektam uz otro lasījumu bija iesniegti 179 priekšlikumi, kuru izskatīšanai bija nepieciešamas kopumā piecas sēdes.

Starp šodienas sēdē atlikušajiem priekšlikumiem bija organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" priekšlikums saistībā ar sankcijām par agrīnās integrācijas programmas neizpildīšanu. Patlaban likumprojektā par pienākuma apgūt programmu neizpildīšanu paredz naudas sodu ārzemniekam līdz 600 eiro.

"Gribu palīdzēt bēgļiem" rosināja administratīvo sodu aizstāt ar motivējošu mehānismu, proti, ārzemniekam pašam ir jāapmaksā integrācijas kursi, kuru veiksmīgas pabeigšanas gadījumā ārzemnieks atgūst 50% no samaksātās summas. Ja ārzemnieks kādu iemeslu dēļ programmu neapgūst, samaksātie līdzekļi netiek atgriezti.

Kultūras ministrija šādu "Gribu palīdzēt bēgļiem" priekšlikumu atbalstīja, taču pēc nelielas diskusijas komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Jau ziņots, ka likumprojekts Saeimā tika iesniegts jau 2022. gadā. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš iepriekš mierinājis, ka, nepieņemot to uzreiz, neiestāsies kritiska situācija, jo spēkā esošais likums darbojas un kopumā atbild uz ikdienas jautājumiem.

Vītoliņš iepriekš komisijā vērsa uzmanību, ka šajā likumprojektā nav ietverti jautājumi, kas attiecas uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ministrijas priekšlikums ir izstrādāt atsevišķu likumprojektu īpaši šo valstu pilsoņiem. Viņš atklāja, ka tāds likumprojekts jau ir sagatavots, taču to vēl nepieciešams uzlabot un tā virzīšanai nepieciešams konceptuāls lēmums, proti, to varētu virzīt caur valdību vai arī Saeimas komisija to var virzīt kā savu priekšlikumu.

Likumprojekts izstrādāts, lai izveidotu līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu, informēja Iekšlietu ministrijā.

Likumprojektā apvienots spēkā esošais Imigrācijas likums un likums "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", kā arī no tā izslēgtas normas, kas attiecas uz ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā, šos nosacījumus ietverot atsevišķā likumprojektā.

Ar likumprojektu tiek rosināts ieviest vairākas izmaiņas, piemēram, likumprojekts papildināts ar paātrinātu termiņu ilgtermiņa vīzas pieprasīšanai.

Uzturēšanās atļauju jomā paredzētas vairākas būtiskas atšķirības no pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, paredzēts izsniegt tikai viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, piešķirot ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu atbilstoši Eiropas Padomes direktīvai.

Papildus spēkā esošajā Imigrācijas likumā noteiktajām tiesībām paredzēts veikt likuma mērķim atbilstošu datu apstrādi, lai nodrošinātu valsts interešu, sabiedriskās kārtības, veselības un valsts ekonomisko interešu aizsardzību.