Ir jālemj par pabalstu palielināšanu un pakalpojumu uzlabošanu ģimenēm, Saeimas debatēs par nākamā gada budžetu teica "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Kā norādīja deputāts, jau gada sākumā bijis skaidrs, ka nākamā gada budžetā svarīgākā pozīcija saistīsies ar aizsardzības finansējumu. "Plānotais aizsardzības finansējuma pieaugums būs ievērojami lielāks nekā pēdējos gados, un tas ir cieši saistīts ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā," sprieda deputāts, norādot, ka tieši ASV prezidenta vēlēšanu iznākums iezīmēja būtiskas izmaiņas globālajā ģeopolitikā.

Pēc viņa teiktā jau šī gada sākumā bijis skaidrs, ka nākamā gada prioritātēm jābūt saistītām arī ar Latvijas ģimeņu ekonomisko drošību. Viņš uzsvēra, ka nevar runāt tikai par investīcijām aizsardzības spējās - paralēli jālemj arī par atbalstu tām ģimenēm, kas vēlas šeit audzināt bērnus.

"Ir jālemj par pabalstu palielināšanu un arī par pakalpojumu uzlabošanu. Un, lai arī šajā budžetā deputāti redzēs šādus risinājumus, tomēr šī ir budžeta sadaļa, kurā es vēlētos redzēt vēl lielākas ambīcijas un lielāku uzmanību tieši tām ģimenēm, kas dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa," sacīja deputāts.

Šuvajevs norādīja, ka labklājības ministram ir jāvērtē konkrēti dati un jāpiedāvā risinājumi, kas uzskatāmi samazinās to ģimeņu skaitu, kam ienākumi ir pārāk zemi, lai ikdienā dzīvotu drošībā.

Līdztekus, viņa ieskatā, būtu jāvērtē dažādas ģimenes formas un jāstrādā pie specifiskiem atbalsta veidiem tām ģimenēm, kur, piemēram, ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem, tām ģimenēm, kur dzīvo tikai seniori, un arī tām mājsaimniecībām, kur pensionārs dzīvo viens pats. "Labklājības ministra uzdevums ir rūpīgi vērtēt ikvienu sabiedrības grupu, kas dzīvo ikdienas nedrošībā, un piedāvāt atbilstošus risinājumus," pauda Šuvajevs.

Viņš atzīmēja, ka viens no "parādiem", kas šai koalīcijai bija uzkrājies pēdējo gadu laikā, bija jautājums par jaunu finansējuma struktūru izglītības sistēmai. Kā norādīja Šuvajevs, bērniem un skolēniem ir nepieciešama kvalitatīva izglītība, lai ikviens būtu spējīgs kritiski uztvert apkārt notiekošo, kritiski uztvert politiķu un citu sabiedrības pārstāvju teikto, lai ikvienam jaunietim ir iespēja realizēt savu potenciālu Latvijā.

"Tāpēc man ir jāizsaka arī nožēla, ka diemžēl politisku iemeslu dēļ šī finansējuma struktūra vēl nav gluži tāda, kā sākotnēji iecerēta. Lai arī šajā budžetā ir skaidri redzamas prioritātes, tomēr ir redzama arī lielāka atbalstāmo budžeta pozīciju sadrumstalotība, un tas budžetu kopumā noteikti neuzlabo," sacīja Šuvajevs, vienlaikus norādot, ka viņš nedomā, ka sabiedrība iegūst no priekšvēlēšanu kampaņas apsvērumos balstītas politiskās pieejas.

Deputāts atzīmēja, ka jebkuras koalīcijas pienākums esot vienoties par skaidriem principiem, kas nosaka politiskās izvēles. "Diemžēl šogad šie iepriekš skaidrie principi sāka izgaist. Šobrīd vēl nezinām, kāda būs valdība nākamgad pēc vēlēšanām, tomēr es ceru, ka šīs koalīcijas sākotnēji iedzīvinātie principi par skaidrām prioritātēm, kurās netiek skaitītas partiju politiskās kvotas, tomēr tiks turpināti," vērtēja Šuvajevs.

Līdztekus politiķis uzsvēra, ka tieši pēdējo mēnešu notikumi apliecinot, cik svarīga ir saliedēta sabiedrība. Šuvajevs norādīja, ka tieši kultūras mantojums un laikmetīgā kultūra stiprinot demokrātiju, līdzdalību un sabiedrības saliedētību.

Viņš arī atklāja, ka "Progresīvie" pirms otrā lasījuma virzīs budžetā priekšlikumu par Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumu un tā neiesaldēšanu.

Noslēgumā deputāts norādīja, ka par spīti visam, svarīgākais esot nodrošināt valsts aizsardzības finansējuma pieaugumu, un šis budžets to izdarot. Vienlaikus viņš atzina, ka izdevumus varēja pārskatīt daudz kvalitatīvāk, un arī dialogs ar tām nozarēm, kam tiek celti nodokļi, varēja būt stipri laicīgāks un skaidrāks. Tāpat arī valdības komunikācija un skaidrojumi par parāda līmeni varēja būt precīzāka, vērtēja politiķis.

"Tomēr šī valdība Saeimai ir sagatavojusi budžetu, kas sasniedz mūsu drošības mērķus. Šis ir budžets, kas sekmēs izglītības sistēmas kvalitāti. Šis budžets sniegs atbalstu jaunajām ģimenēm," teica Šuvajevs, aicinot to atbalstīt.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.