Sagaidot plašākas diskusijas, arī kuluāros vēl pagaidām nesteidz
droši nosaukt topošās valdības un Saeimas vadības amatu pretendentus.

Ņemot
vērā, ka vēl pašām partijām būs jāpieņem iekšēji lēmumi, tiek norādīts, ka
pieļāvumi par daļu no amatiem pašlaik varētu būt spekulācijas.

Attiecībā
uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, ko pašlaik ieņem "Apvienotā
saraksta" (AS) viens no līderiem Edvards Smiltēns, tiek pieļauta iespējamība,
ka to varētu ieņemt pārstāvis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kā otras
lielākas frakcijas Saeimā un jaunveidojamā koalīcijā.

Jāņem
vērā, ka ZZS frakcijā ir vairāk nekā desmit deputātu ar pieredzi dažādos
vadošos amatos, līdz ar to nevar izslēgt diskusijas par vairākiem pretendentiem
partiju apvienībā. Cita starpā kā viens no uzvārdiem starp iespējamajiem
kandidātiem uz Saeimas priekšsēdētāja amatu neoficiāli izskanējis Saeimas
deputāts Gunārs Kūtris (ZZS), ņemot vērā arī viņa pieredzi savulaik Satversmes
tiesas priekšsēdētāja amatā. Reizē nav vēl droši zināms, vai politiski tiktu
panākta šāda vienošanās un vai pats deputāts piekristu ieņemt šo posteni, ja
saņemtu attiecīgu piedāvājumu.

Abus
redzamākos ZZS līderus Saeimā, frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini un
Saeimas sekretāru parlamenta Prezidijā Armandu Krauzi, politiskajās aprindās
vismaz pašlaik nesteidz pieskaitīt Saeimas augstākā amata vietas iespējamiem
kandidātiem. Tā vietā viņi abi kopā ar parlamenta deputātu Uldi Auguli, kuram
jau ir pieredze amatos valdībā, tiek minēti kā trīs iespējamie pretendenti uz
zemkopības ministra amatu. Iespējamais favorītkandidāts uz zemkopības ministra
posteni varētu būt Krauze.

Tāpat
tiek pieļauts, ka "Progresīvie" varētu vēlēties atbilstošāku pārstāvniecību
valdībā, nekā varētu tikt piedāvāts brīdī, kad būs nonākts līdz "amatu
dalīšanai". Šādā kontekstā kā "taisnīgu risinājumu" daļa redzētu
vai nu nedaudz lielāku amatu skaitu vai atbilstošākus amatus. It sevišķi tas
esot aktuāli pašreizējā situācijā, kurā kopā ar "Jauno vienotību"
(JV) "Progresīvajiem" nākšoties dalīt drošības jomas amatus, uz
kuriem atbilstoši partneru kopīgai izpratnei nepretendēs ZZS pārstāvji.

Tas
varētu nozīmēt, ka abiem spēkiem būtu jāvienojas, kurš ieņemtu ārlietu un kurš
aizsardzības ministra amatu. Tiek pieļauts, ka gan JV, gan
"Progresīvie" gribētu ieņemt ārlietu ministra posteni. Jau iepriekš
izskanējis, ka nonākt ārlietu ministra postenī varētu būt ieinteresēts
pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Kā zināms, uz
14.Saeimas vēlēšanām "Progresīvo" aizsardzības ministra amata
kandidāts bija pašreizējais Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs
Andris Sprūds (P).

Ja
"Progresīvajiem" tiktu piedāvāts satiksmes ministra amats, netiek
izslēgta iespēja uz šo posteni virzīt "Progresīvo" Saeimas frakcijas
priekšsēdētāju Kasparu Briškenu, kuram ir pieredze satiksmes jomā, tajā skaitā,
savulaik saistībā ar "Rail Baltica" projekta virzību.

Tie
pieļauta iespēja, ka arī jaunajā valdībā amatus varētu saglabāt vairāki JV
ministri, tajā skaitā finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu
ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša
(JV). Reizē nekādi lēmumi par to neesot pieņemti.

Gadījumā,
ja, tiktu ņemtas vērā ZZS pagātnes iestrādes labklājības jomā, tad netiek
izslēgta iespēja, ka "Progresīvajiem" varētu tikt piedāvāta atbildība
pār Veselības ministriju.

Attiecībā
uz Iekšlietu ministriju izskan minējums, ka tā drīzāk varētu nonākt JV
pārraudzībā.

Neviens
lēmums gan attiecībā uz atbildības jomu sadalījumu vēl neesot pieņemts.

Kā
LETA jau vēstīja, pirmdien JV, ZZS un "Progresīvo" veidotā topošā
koalīcija Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) vadībā
sākusi strādāt pie jaunās valdības deklarācijas veidošanas.

Jaunās
koalīcijas pārstāvji tāpat sākuši strādāt pie koalīcijas līguma un pielikuma
par neatliekamajiem darbiem, kas paveicami līdz decembrim un janvārim.

Topošajai
koalīcijai ir 52 deputātu balsis.

Kā
ziņots, piektdien līdz ar AS paziņojumu par nepievienošanos, viņuprāt,
"Lemberga valdībai", tapa skaidrs, ka valdību turpinās veidot trīs
politiskie spēki - JV, ZZS un "Progresīvie".

"Apvienotais saraksts"

"Progresīvie"

Politika

"Jaunā Vienotība"

Valdība

Sabiedrība

Sagaidot plašākas diskusijas, arī kuluāros vēl pagaidām nesteidz droši nosaukt topošās valdības un Saeimas vadības amatu pretendentus. Ņemot vērā, ka vēl pašām partijām būs jāpieņem iekšēji lēmumi, tiek norādīts, ka...

Sagaidot plašākas diskusijas, vēl nesteidz droši nosaukt pretendentus uz amatiem valdībā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...