Jaunais mācību gads bērna ikdienā ienes būtiskas pārmaiņas. Pēc vasaras brīvlaika atkal jāpielāgojas noteiktam dienas režīmam, mācībām un saskarsmei ar vienaudžiem. Šajā laikā var mainīties arī bērna uzvedība un pašsajūta, taču ne vienmēr vecāki šīs pārmaiņas uzreiz pamana.Bērns skolā un mājās var uzvesties ļoti atšķirīgi, jo šajās vidēs viņš atrodas citādos apstākļos. Tāpēc būtiska nozīme ir regulārai saziņai starp ģimeni un skolu. Tā ļauj labāk saprast bērna vajadzības un laikus pamanīt situācijas, kurās nepieciešams papildu atbalsts.<h3>Skolā un mājās bērna uzvedība var atšķirties</h3>Skolotāji bērnu ikdienā vēro mācību vidē un kopā ar vienaudžiem. Tādēļ viņi var pamanīt pārmaiņas, kas mājās nav tik izteiktas. Piemēram, bērns var kļūt noslēgtāks, mazāk iesaistīties kopīgās aktivitātēs, saskarties ar grūtībām sadarboties ar citiem, zaudēt motivāciju vai biežāk iesaistīties konfliktos.Savukārt mājās bērns var justies drošāk un tādēļ uzvesties ierastāk. Šī iemesla dēļ vecākiem un skolotājiem savstarpēji daloties novērojumos, iespējams iegūt daudz pilnīgāku priekšstatu par bērna pašsajūtu.<blockquote>Visefektīvākie risinājumi rodas tad, kad skola un ģimene darbojas kā viena komanda. Veiksmīga sadarbība nozīmē regulāru, savlaicīgu un abpusēji cieņpilnu informācijas apmaiņu. Svarīgi, lai gan vecāki, gan skola negaida problēmu saasināšanos, bet dalās novērojumos jau pie pirmajām bažām,</blockquote>norāda projekta “Skola-kopienā” eksperte Liesma Ose.Vienlaikus jāņem vērā, ka ne katra uzvedības maiņa nozīmē nopietnas grūtības. Pēc vasaras brīvlaika bērnam var būt nepieciešamas aptuveni divas līdz četras nedēļas, lai pilnībā atgrieztos skolas ritmā.Tāpēc svarīgi vērtēt situāciju kopumā, nevis izdarīt secinājumus pēc viena atsevišķa gadījuma. Uzmanība jāpievērš tam, cik ilgi pārmaiņas saglabājas un vai tās būtiski ietekmē bērna ikdienu.Skolā tas var izpausties kā grūtības koncentrēties, nevēlēšanās iesaistīties mācībās, sekmju pasliktināšanās, biežāki konflikti vai noslēgšanās no apkārtējiem.<h3>Kā vecākiem un skolai runāt par pamanītajām grūtībām?</h3>Svarīga ir ne tikai pati saziņa, bet arī veids, kā saruna tiek veidota. Ja skolā pamanītas izmaiņas bērna uzvedībā, sarunai ar vecākiem būtu jānotiek mierīgā un drošā vidē, vēlams individuāli ar skolas darbinieku.Sarunu ieteicams sākt, izceļot bērna stiprās puses, un tikai pēc tam pārrunāt pamanītās grūtības. Būtiski runāt par konkrētiem novērojumiem, nevis izteikt pārmetumus vai mēģināt noteikt diagnozes.Piemēram, tā vietā, lai teiktu, ka bērns “rada problēmas”, sarunu iespējams sākt ar konkrētu novērojumu: “Pēdējā mēneša laikā esam pamanījuši, ka bērnam kļūst grūtāk iesaistīties mācību darbā.”Sarunas laikā svarīgi uzdot atvērtus jautājumus un noskaidrot, vai līdzīgas pārmaiņas vecāki ir pamanījuši arī mājās. Tāpat abām pusēm būtu jāvienojas par turpmāko rīcību.Skolas darbinieka uzdevums šādā situācijā ir palīdzēt sarunu virzīt mierīgi un profesionāli, radot apstākļus turpmākai sadarbībai. Savukārt vecākiem ieteicams vispirms uzklausīt skolotāja novērojumus, uzdot precizējošus jautājumus un pastāstīt par bērna uzvedību mājās.Automātiska problēmas noliegšana, vainīgā meklēšana vai skolotāju kritizēšana bērna klātbūtnē var apgrūtināt sadarbību un nepalīdzēt atrast piemērotāko risinājumu.<h3>Atbalstam nevajadzētu beigties pēc vienas sarunas</h3>Būtiski ir negaidīt, līdz grūtības kļūst nopietnas. Savlaicīga rīcība var palīdzēt novērst problēmu saasināšanos un sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu.Sadarbībai starp skolu un ģimeni nevajadzētu sākties tikai brīdī, kad situācija kļuvusi kritiska, un tā nedrīkst beigties pēc vienas sarunas. Efektīvāka pieeja ir regulāri pārrunāt bērna situāciju, vienoties par konkrētiem mērķiem un izveidot skaidru atbalsta plānu, kura īstenošana tiek periodiski izvērtēta.Ja grūtības saglabājas ilgstoši vai bērnam parādās izteiktas emocionālas vai uzvedības problēmas, situācijas izvērtēšanā var būt nepieciešami arī speciālisti. Atkarībā no konkrētās situācijas atbalstā var iesaistīties skolas psihologs, sociālais vai speciālais pedagogs, ģimenes ārsts, bērnu psihiatrs vai cits atbilstošs speciālists.Svarīgākais ir laikus pamanīt pārmaiņas un tās neignorēt. Skolas un ģimenes savstarpēja informācijas apmaiņa var palīdzēt saprast, vai bērns vienkārši pielāgojas jaunajam mācību gada ritmam vai arī viņam nepieciešams papildu atbalsts.

Izglītība

Skolēni

Skolotāji

Vecāki

Bērni

Jaunais mācību gads bērna ikdienā ienes būtiskas pārmaiņas. Pēc vasaras brīvlaika atkal jāpielāgojas noteiktam dienas režīmam, mācībām un saskarsmei ar vienaudžiem. Šajā laikā var mainīties arī bērna uzvedība un pašsajūta,...

Sākoties jaunajam mācību gadam, svarīgi laikus pamanīt bērna pašsajūtas un uzvedības pārmaiņas

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...