Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 21. martā, izsludinājis Saeimā
pieņemto 2023. gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā
ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes.

Oficiālajā
izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā paziņojumā Valsts prezidents
uzsver, ka 2023. gada valsts budžetā valdība ir noteikusi piecus prioritāros
virzienus - drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte,
cilvēka un sabiedrības veselība. Turklāt tas ir vēsturiski finansiāli lielākais
Latvijas budžets.

Prezidents
pauž gandarījumu, ka valdība un Saeima 2023.g ada budžetā ir spējuši vienoties
par prioritātēm, kuras arī Levits izvirzīja kā būtiskas Latvijas attīstībai,
piemēram, iekšējās un ārējās drošības finansējuma sabalansēšana un finansējuma
palielināšana zinātniskajai darbībai, augstākajai izglītībai un pētniecībai.

Valsts
pirmā persona akcentē, ka saņēmis vairākus lūgumus iesaistīties valdības un
nozaru debatēs par budžeta izstrādes pamatprincipiem un nozarēm piešķiramā
finansējuma apjomu. Tāpat viņš ir saņēmis lūgumu neizsludināt budžetu
2023. gadam un attiecīgos likumus nodot otrreizējai caurlūkošanai.

"Šobrīd
nebūtu godīgi un taisnīgi pretnostatīt skolotāju pret ārstu, policistu pret
pensionāru, personu ar īpašām vajadzībām pret ukraiņu bēgli, lai tādējādi
izceltu piešķirtā budžeta nepietiekamību kādai konkrētai jomai. Mēs visi
vēlamies dzīvot labākā Latvijā un tikai ar mūsu kopdarbu to ir iespējams
sasniegt," norāda prezidents.

Viņa
ieskatā, valdības un dažādu nozaru pārstāvju sarunas un tajās panāktās
vienošanās liecina par abpusēju vēlmi pēc konstruktīvas un uz ilgtspēju vērstas
politikas. Levits uzsver, ka svarīgi, lai šajās sarunās panāktās vienošanās arī
godprātīgi tiktu izpildītas no visām iesaistītajām pusēm.

Levits
uzsver, ka patlaban pedagogu darba samaksas grafiks, sadarbojoties Izglītības
un zinātnes ministrijai un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrībai (LIZDA), ir izstrādāts, bet Ministru kabinets to vēl nav
apstiprinājis.

Viņš
pauž aicinājumu valdībai nevilcināties un izpildīt tās vienošanās, kas tika
panāktas vēl pagājušajā gadā sarunās ar LIZDA. Vienlaikus prezidents aicina
arodbiedrību ar konstruktīvu sapratni attiekties pret valdības darbu un panākto
vienošanos izpildes gadījumā pārvērtēt turpmāk plānotās darbības - tajā skaitā
- streika nepieciešamību.

Pēc
prezidenta paustā, izglītības jomā, kā jebkurā citā nozarē, pedagogu atalgojuma
jautājums nav vienīgais risināmais jautājums. Levits uzsvēra, ka prioritātei ir
jābūt skolēnu izglītības kvalitātei un pieejamībai. Viņš norāda, ka tikai
pārdomātas reformas, tajā skaitā ieilgušā skolu tīkla jautājuma risināšana
sadarbībā ar pašvaldībām, var būt pamats tālākai finansējuma jautājuma
pārskatīšanai.

Levits
atzīmē, ka veselības nozares organizācijas ir paudušas pamatotas bažas, ka
neprognozējama un nepietiekama valsts finansējuma un cilvēkresursu trūkuma dēļ,
pacientiem tiek būtiski apgrūtināta pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem.

"Uzskatu,
ka veselības nozare ir viena no tām, kurai būtu nepieciešama pilnīga skaidrība
par tai pieejamo budžetu ilgākā laika periodā. Šeit ir apsverams jautājums par
pakāpenisku veselības nozares finansējuma palielināšanu līdz noteiktam
procentam no iekšzemes kopprodukta, un vēlāk - šī apmēra kāpināšanu. Šī precīzi
noteiktā finansējuma apmēra definēšana ir valdības tiešs uzdevums un atbildība.
Vienlaikus uzskatu, ka šeit turpināma profesionāla diskusija par labāko
veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeli," pauž prezidents.

Viņa
ieskatā, valdībai ir iespējas būtiski uzlabot komunikāciju arī ar citu nozaru
pārstāvjiem un arodbiedrībām, lai izvairītos no pārpratumiem un šķietamības, ka
valdības dotie solījumi par finansējuma piešķīrumu nozarēm netiek pildīti, vai
kāda nozare tiek aizmirsta vispār. Prezidents norādīja, ka Latvijas budžets nav
bezizmēra, un tieši tādēļ būtiski ir panākt samērīgumu un taisnīgumu budžeta
izlietojumā un izpratni par šī izlietojuma veidošanas principiem.

"Kādas
atsevišķas nozares prasības nedrīkst radīt sasteigtu risinājumu - atņemt
līdzekļus kādai citai nozarei, lai risinātu konkrēto problēmu. Tā tas varētu
turpināties bezgalīgi. Valdībai, izstrādājot katru nākamo budžetu, ir jāspēj
sniegt izpildāmu piedāvājumu visu nozaru vajadzībām. 2023.gada budžets šo
nosacījumu minimālā apmērā izpilda," atzīmē Valsts prezidents.

Viņš
arī norāda, ka valdībai jau tagad ir jāsāk aktīvs darbs pie nākamā gada budžeta
izstrādes. Levits aicina valdību ņemt vērā tās pieredzi un mācības, ko sniedza
2023.gada budžeta izstrāde. Pēc prezidenta paustā, lai gan budžets ir pieņemts
marta sākumā, Ministru kabinetam un Saeimai ir rūpīgi jāseko līdzi budžeta
izpildei un nepieciešamības gadījumā jāveic savlaicīgi pasākumi, lai rastu
finansējumu gada laikā tām nozarēm, kuru nepietiekama finansēšana var radīt
"grūti labojamas sekas". Levita ieskatā, šis uzdevums ir paveicams
vēl šogad.

Saeima
9.martā pēc aptuveni diennakti garas sēdes galīgā lasījumā pieņēma 2023.gada
valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem. Par budžetu nobalsoja
52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Egils Levits

Saeima

Budžets

Politika

Sabiedrība

Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 21. martā, izsludinājis Saeimā pieņemto 2023. gada valsts budžetu, atzīstot, ka tas nav nevainojams, bet tajā ir mēģināts saprātīgi sabalansēt valsts iespējas, vajadzības un vēlmes....

Saprātīgs mēģinājums sabalansēt vēlmes un iespējas. Levits izsludina valsts budžetu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...