Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes
nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet
ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu
problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada
1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par
zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas
maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā
ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas
maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs
posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā
visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā
brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

2023.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā
īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības 2022.gada 1.janvārī tiek
regulētas ar spēkā esošu nomas līgumu vai tiesas nolēmumu. 2024.gada 1.janvārī
regulējums stājas spēkā dalītā īpašuma gadījumos, kuros privātpersonai piederošas
būves atrodas uz publiskas personas zemes.

Tiesā tika ierosinātas deviņas lietas pēc vairāku
privātpersonu pieteikumiem, kas tika apvienotas vienā lietā. Pieteikumu
iesniedzēju īpašumā ir zeme vai domājamās daļas no zemes, uz kurām atrodas
citām personām piederošas būves.

Pieteikuma iesniedzēji pauda nostāju, ka zemes lietošanas
tiesību institūts un zemes lietošanas maksas apmērs neatbilst tiesībām uz
īpašumu, vienlīdzības principam, tiesiskās paļāvības aizsardzības principam, kā
arī tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Savukārt Saeimas ieskatā, zemes lietošanas maksa esot
taisnīga atlīdzība, jo tikušas vienkāršotas dalītā īpašumā iesaistīto personu
tiesiskās attiecības.

ST nosprieda, ka apstrīdētajās normās regulētās zemes
lietošanas tiesības ir atzīstamas par Satversmei atbilstošām, jo šāds
regulējums ne vien nodrošina dalītā īpašuma tiesisko attiecību dalībnieku
tiesību un likumisko interešu aizsardzību, bet papildus arī ievieš skaidrību un
paredzamību nekustamā īpašuma tirgū.

Savukārt apstrīdētajās normās noteikto zemes lietošanas
maksu četru procentu apmērā tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu, jo,
nosakot šo maksu un tajā ietverto atlīdzību zemes īpašniekam 2,5% apmērā no
lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, likumdevējs nav pamatojis, ka būtu
ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās
zemes.

Tiesa atzina, ka pastāv alternatīvs līdzeklis, kas zemes
īpašnieka tiesības ierobežotu mazāk.

Satversmei neatbilstošās normas tika atzītas par spēkā
neesošām no 2024.gada 1.jūlija, dodot likumdevējam laiku, lai taisnīgi
līdzsvarotu zemes īpašnieku un būvju īpašnieku tiesības.

Savukārt attiecībā par normu, kas noteica, ka iepriekš
pieņemtie vispārējās jurisdikcijas tiesu nolēmumi par piespiedu nomas
tiesiskajām attiecībām nav spēkā ar 2023.gada 1.janvāri, ST tiesvedību
izbeidza.

Tāpat tiesa izbeidza tiesvedību lietā daļā par apstrīdēto
normu atbilstību Satversmē ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam.

Nodokļi

Mājas īre

Aktuāli

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST. Pēc vairāku...

Satversmes tiesa atceļ 4% zemes nomas maksas griestus dalītā īpašuma gadījumos

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...