Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums pagājušajā gadā Latvijā bija 75,5 gadi, tostarp sievietēm paredzamais mūža ilgums bija 80,4 gadi, bet vīriešiem - 70,4 gadi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotā informācija.CSP arī min, ka 2021.gadā Covid-19 pandēmija izraisīja paredzamā mūža ilguma krišanos par 2,5 gadiem, salīdzinot ar 2019.gadu. Savukārt 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu mūža ilgums atkal pieauga - par 1,1 gadu.Savukārt kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūža ilgums kļuvis par sešiem gadiem garāks, bet 100 gadu laikā - 1924.-2023.gadā - vidējais paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis par 22,4 gadiem - no 53,1 līdz 75,5 gadiem. Sievietēm paredzamais mūža ilgums pēdējo 100 gadu laikā ir kļuvis par 24 gadiem garāks, tam pieaugot no 56,4 līdz 80,4 gadiem, bet vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis par 20,5 gadiem - no 49,9 līdz 70,4 gadiem.Statistikas pārvaldē norāda, ka pirmskara laikā (1924.-1938.gadā) atšķirība starp mūža ilgumu vīriešiem un sievietēm nebija tik izteikta kā mūsdienās, proti, sievietes dzīvoja par vidēji 5,7 gadiem ilgāk. Taču pēdējā desmitgadē sievietes dzīvo par deviņiem līdz 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši.Ilgākais paredzamais mūža ilgums 100 gadu vēsturē bija 2019.gadā - vidēji 75,6 gadi, arī vīriešiem - 70,8, savukārt sievietēm augstākais rādītājs bija 2023.gadā - 80,4 gadi (2019.gadā - 79,9).Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka pirms Otrā pasaules kara Latvijā mūža ilgums bija tuvs Eiropas vidējam rādītājam.1924.gadā Eiropas valstīs jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums svārstījās no 46,3 Spānijā līdz 62,9 gadiem Nīderlandē. Latvijas rādītājs (53,1 gads) bija zem Eiropas valstu vidējā rādītāja (56,3 gadi), bet virs Itālijas, Somijas un Spānijas.No 1924.gada līdz 1943.gadam garākais paredzamais mūžs Latvijā bija 1938.gadā - 60,1 gads, kamēr Eiropas valstīs vidējais mūža garums bija 61,1 gads. Īsāks paredzamais mūžs bija Francijā, Igaunijā, Somijā, Itālijā un Spānijā, ilgāks tas bija Nīderlandē, Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Islandē, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, bet tāds pats tas bija Beļģijā.2022.gadā jaundzimušā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidējais paredzamais mūža ilgums bija 80,6 gadi, tostarp sievietēm - 83,3 gadi, bet vīriešiem - 79,9 gadi. Garākais paredzamais mūžs bija Spānijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Itālijā - vidēji 83 gadi, bet paredzamais mūžs zem 76 gadiem bija Lietuvā, Rumānijā, Latvijā un Bulgārijā.Sievietēm garākais paredzamais mūža ilgums 2022.gadā bija Spānijā, Luksemburgā, Francijā, Zviedrijā un Itālijā - vidēji 85 gadi, kamēr Latvijā tie bija 79,4 gadi, bet īsākais mūža ilgums bija sievietēm Bulgārijā - 77,9 gadi.Savukārt garākais paredzamais mūžs vīriešiem 2022.gadā bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Itālijā - vidēji 81 gads. No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešiem paredzamais mūža ilgums bija viszemākais - attiecīgi 69,4 gadi un 70,6 gadi.Statistikas pārvaldē arī atzīmē, ka Latvijā pēc Otrā pasaules kara paredzamais mūža ilgums saruka, taču 1950. gados, pateicoties zinātnes sasniegumiem, tika strauji mazināta zīdaiņu mirstība un paredzamais mūža ilgums atkal pieauga, 1960.gadu sākumā sasniedzot vidēji 70 gadus. Nākamos 30 gadus, par spīti pasaules tendencei, mūža ilgums Latvijā stagnēja okupācijas politikas dēļ.

Sabiedrība

Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums pagājušajā gadā Latvijā bija 75,5 gadi, tostarp sievietēm paredzamais mūža ilgums bija 80,4 gadi, bet vīriešiem - 70,4 gadi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotā informācija....

Sievietēm Latvijā paredzamais mūža ilgums ir par 10 gadiem lielāks kā vīriešiem

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...