Īsi pirms Ogres novada domes ārkārtas sēdē, kurā bija
plānots lemt par Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores direktores Evijas
Smiltnieces atstādināšanu no amata uz laiku, viņa pašvaldībai uzteikusi darbu,
aģentūru LETA informēja direktore.

Smiltniece darbu uzteikusi atbilstoši Darba likuma 100.panta
piektajai daļai, kas paredz darbiniekam tiesības rakstveidā uzteikt darba
līgumu, neievērojot šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs
iemesls. Par šādu iemeslu atzīstams katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz
tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās
attiecības.

Tas nozīmē, ka, iesniedzot uzteikumu, darba attiecības ir
beigušās un nekāds akcepts no darba devēja nav nepieciešams.Šodien Ogres novada izpilddirektors Pēteris Špakovskis uz
trijiem mēnešiem no galvenā vēstures speciālista amata atstādinājis Ogres
muzeja direktores vīru Arno Smiltnieku, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā
informācija.

Rīkojums paredz atstādināt Smiltnieku no 17.aprīļa uz
trijiem mēnešiem, saglabājot darba samaksu. Smiltniekam aizliegts
atstādināšanas laikā atrasties savā darba vietā un veikt kādus amata
pienākumus.

Jau vēstīts, ka šorīt muzejā ieradusies Ogres novada
pašvaldības policija, bet novada dome ārkārtas sēdē plānoja lems par muzeja
direktores Smiltnieces atstādināšanu no amata uz laiku.

Pašvaldības policijas darbinieki uzrauga direktores durvis,
kas kopš pagājušās piektdienas ir aizlīmētas ar norādi par aizdomām par
dokumentu viltošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā apliecināja pašvaldības preses sekretāre
Baiba Trumekalne, šodien plkst.12 ir sasaukta Ogres novada domes ārkārtas sēde,
kurā tiks lemts par muzeja direktores Smiltnieces atstādināšanu no amata uz
laiku.

Ārkārtas domes sēde būs skatāma tiešraidē pašvaldības
mājaslapā.<h2>Smiltnieci apvaino dokumentu viltošanā</h2>

Jau ziņots, ka Ogres novada pašvaldības vadība
pagājušajā piektdienā pēc darba laika beigām aizlīmējusi muzeja direktores
durvis ar norādi par aizdomām par dokumentu viltošanu, informēja
Smiltniece.

Ceturtdien, 6.aprīlī, muzeja direktore no pašvaldības
saņēmusi 4.aprīļa rīkojumu "Par paskaidrojuma sniegšanu Nr. 2-d".
Tajā norādīts, ka pārbaudē, ko veica Pašvaldības kapitāla daļu pārvaldības
nodaļas pārstāvji, konstatēts, ka muzejs nav noslēdzis ar Arno Smiltnieku
vienošanos par viņa pārcelšanu galvenā vēstures speciālista amatā. Tajā arī
norādīts, ka "muzeja direktore nespēja uzrādīt darbinieku novērtējuma
veidlapas, kur atspoguļots katra darbinieka individuālais novērtējums".
Direktorei pārmests arī tas, ka viņa neveic darbinieku personu uzskaites karšu
aizpildīšanu.

Smiltniece uzskata, ka minētie apgalvojumi ir nepatiesi un
pašvaldības pārstāvji nejautāja uzrādīt minētos dokumentus. Šie dokumenti
muzejā bija, un direktore tos būtu uzrādījusi, ja būtu izteikta tāda prasība.

Trešdien, 12.aprīlī, paskaidrojumā pašvaldībai Smiltniece
izklāstījusi situāciju, un tajā pašā datumā iesniegusi arī prasīto
oriģināldokumentu kopijas, apliecinātas ar parakstu.

Piektdien, 14.aprīlī, īsi pirms darbdienas beigām
plkst.15.30 muzejā bez iepriekšēja pieteikuma ieradās pašvaldības Juridiskās
nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Lelde Pencele un Informācijas sistēmu un
tehnoloģiju nodaļas vadītājs Imants Dureika, pieprasot direktorei izsniegt
oriģināldokumentus. Viņi vēlējās iegūt 2016.gada 27.janvārī parakstīto
vienošanos ar Smiltnieku par pārcelšanu galvenā vēsturnieka amatā un rīkojumu
par to. Ar pašreizējo muzeja vēsturnieci Santu Šusteri ir identiski dokumenti,
pārkvalificējoties no krājuma glabātājas-digitalizācijas speciālistes par
vēsturnieci. Šie dokumenti saistībā ar amatu pārbīdi ir rakstīti vienā laikā,
norāda direktore.

Iesākumā pašvaldības pārstāvji Pencele un Dureika vēlējās
iegūt šo dokumentu elektronisko failu. Tā kā nav pienākuma to glabāt šādā
formātā, tas ir izdzēsts un dokumenti glabājas saskaņā ar dokumentu arhīva
glabāšanas noteikumiem iesietā formātā.

Muzeja direktore izsniedza viņu klātbūtnē no oriģināla
kopētas dokumentu kopijas, kas tika fiksēts protokolā.

Ar šo risinājumu nebija mierā pašvaldības izpilddirektora
vietniece Dana Bārbale, kura telefoniski Pencelei pieprasīja izsniegt dokumentu
oriģinālus. Lai izsniegtu oriģināldokumentus, nepieciešams juridiski pamatots
rīkojums, tāpēc direktore tos neesot izniegusi. Pašvaldības pārstāvji mēģināja
to noorganizēt steigā, taču darbdienas beigās viņiem tas neizdevās.

Īsi pirms muzeja darbalaika beigām ieradies pašvaldības
izpilddirektors Pēteris Špakovskis ar identisku prasību, ko direktore arī
noraidīja, sakot, ka bez juridiski pamatota rīkojuma tas nav iespējams.
Smiltniece pamato, ka ņemot vērā to, ka muzejs jau saskāries ar nomelnošanu un
faktu sagrozīšanu no pašvaldības puses, kā arī vienam juridiski un ētiski
apšaubāmam solim konsekventi seko nākamais, muzeja darbiniekiem ir pamats
neuzticēties šādai prasībai, turklāt minēto dokumentu pazušana neļautu muzejam
atspēkot pašvaldības izvirzītās apsūdzības un uzrādīt tos Korupcijas novēršanas
un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudē. Muzejs pieļauj arī domu, ka pašvaldība
saprot - ar šo dokumentu uzrādīšanu viņu meli varētu tikt atmaskoti.

Tika panākta vienošanās, ka oriģināli tiek ielikti muzeja
seifā, tas aizzīmogots un ka muzejs sazināsies ar atbilstošajām instancēm, lai
precizētu dokumentu aprites kārtību, skaidro muzeja direktore.

Protokolā parakstījās visi klātesošie - muzeja direktore un
darbinieki, kā arī izpilddirektors Špakovskis un abi komisijas locekļi.

Tomēr jau pēc šīs vienošanās parakstīšanas komisijas
loceklei Pencelei piezvanījusi Bārbale, sakot, ka nebija runāts par dokumentu
ielikšanu seifā. Viņa norādījusi, ka nepiekrīt dokumentu ievietošanai seifā un
likusi tos nest uz pašvaldības ēku. Muzeja darbinieki, kas dzirdēja skaļo balsi
telefonā, saklausīja tajā izmisumu un dusmas, piebilst Smiltniece.

Viņa informē, ka Bārbale pa telefonu spraigi runāja arī ar
Špakovski, kuram pēc brīža piezvanījis arī domes priekšsēdētājs Egils Helmanis
(NA). Viņš un Bārbale izmisīgi vēlējās iegūt dokumentus, negaidot precizējumus
no muzeja puses par to aprites kārtību, akcentē Smiltniece.

Tā kā bija darbdienas beigas pēc plkst.17, direktore
vairākkārt lūdza atnākušos pamest telpas. Komisija izgāja ārā, bet Špakovskis atteicās.
Muzeja direktore devās prom ap plkst.17.20. Muzejā palika vēsturnieks
Smiltnieks un Špakovkis.

Drīz pēc tam muzejā ieradusies arī Bārbale, kuru Smiltnieks
ielaidis. Viņa turpinājusi uzstāt uz savu prasību. Plkst.17.50 zvanījusi
Smiltniecei, pieprasot nekavējoties ierasties muzejā un paziņojot, ka
neierašanās gadījumā tūlīt pat tiks atstādināta no amata. Direktore atteicās
ierasties un paskaidroja, ka darbalaiks ir beidzies un situācija tiks risināta
pirmdien.

Plkst.18.01 ar izpilddirektora Špakovska un viņa vietnieces
Bārbales rīkojumu muzeja direktores durvis tika aizlīmētas ar norādi par
aizdomām par dokumentu viltošanu. Norādīts, ka Smiltniece kabinetā drīkst
iekļūt tikai izpilddirektora Špakovska klātbūtnē vai ar viņa nozīmētu personu,
kas faktiski nozīmē, ka līdz turpmākajiem pašvaldības lēmumiem direktores darbs
ir paralizēts.

Direktore piebilst, ka viens no minētajiem 2016.gada
dokumentiem - rīkojums - jau ir iesiets kopā ar citiem arhīva dokumentiem, un,
ja pašvaldībai ir nolūks to sūtīt uz ekspertīzi aizdomās par viltojumu, tad
saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanas noteikumiem tā ir stingri
reglamentēta procedūra ar kompetento iestāžu iesaistīšanos.

Direktore atgādina, ka būtisks ir apstāklis, ka pēc muzeja
atklātās vēstules 1.februārī, iebilstot Helmaņa iecerei rīkot Krievijas
oligarham Pjotram Avenam piederošas porcelāna kolekcijas izstādi, novada
pašvaldība ignorējusi vairākkārtējus muzeja aicinājumus uz konstruktīvu
komunikāciju saistībā ar pašvaldības mainīto muzeja izstāžu plānu un arī
reorganizācijas jautājumiem, pret ko muzejs neiebilst, uzskata par nepieciešamu
procesu, vien norāda uz izaicinājumiem un ciešas sadarbības nepieciešamību ar
speciālistiem.

Līdz konfliktam starp Ogres novada pašvaldību un Ogres
muzeju visi dokumenti un arī finanšu darījumi, kas tiek saskaņoti ar
pašvaldības grāmatvedību atbilstoši prasībām, bija kārtībā, bet pēkšņi
pašvaldība atrod dažāda rakstura pārkāpumus, piebilst Smiltniece.<h2>Muzeja un domes nesaskaņu sākums</h2>

Jau ziņots, ka Ogres novada pašvaldība 6.aprīlī
publiski paziņoja, ka vērsusies KNAB, jo muzejā veiktā pārbaudē konstatējusi
iespējamu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā" pārkāpumu.

KNAB apstiprināja, ka 6.aprīlī saņēmis
pašvaldības iesniegumu un atbilstoši savai kompetencei izvērtē iesniegumā
minētos faktus.

Kā vēstīts, tiesībsargs, vērtējot Ogres novada pašvaldības
lēmumu februārī aizliegt "Ogres novada pilsoniskās sadarbības un
attīstības biedrībai" plānoto sapulci, kuras mērķis bija paust atbalstu
Ogres vēstures un mākslas muzejam un tā darbiniekiem, secinājis, ka pastāv
pamatotas bažas par veidu, kādā Ogres pašvaldība ierobežo iedzīvotāju
pulcēšanās brīvību.

"Progresīvo" Saeimas frakcija aicina vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) no amata
atstādināt Ogres novada domes priekšsēdētāju Helmani.

Intervijā Latvijas Radio Sprindžuks vērtēja, ka situācija
Ogrē ir dīvaina un "kaut kas nav īsti kārtībā", ja reiz
konfliktsituācija turpinās tik ilgu laiku, tomēr viņš nesaskata pamatu Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) iejaukties šādu
lokālu jautājumu risināšanā.

Muzeji

Ogre

Kultūra

Sabiedrība

Īsi pirms Ogres novada domes ārkārtas sēdē, kurā bija plānots lemt par Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores direktores Evijas Smiltnieces atstādināšanu no amata uz laiku, viņa pašvaldībai uzteikusi darbu,...

Skandālos apvītā Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktore Smiltniece pamet amatu

Tev varētu patikt

Ielādējam...