Pieaug pieprasījums pēc latviešu valodas privātstundām

Daļa skolēnu joprojām saskaras ar valodas barjerām un nepieciešamību pēc papildus atbalsta, īpaši tie, kuru ģimenes valoda nav latviešu, kā arī skolēni, kuri ikdienā nepietiekami mijiedarbojas ar latviski runājošiem vienaudžiem, secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), aptaujājot 8.klašu skolēnus.2024./2025.mācību gadā pēc nejaušības principa tika aptaujāti aptuveni 800 8.klašu skolēni, lai noskaidrotu viņu pieredzi pārejā uz mācībām tikai latviešu valodu.Vairāk nekā 90% respondentu uzskata, ka viņu latviešu valodas zināšanas kopš pārejas uz "vienotu skolu" ir nedaudz vai būtiski uzlabojušās.Skolēni norādījuši, ka vislielāko atbalstu viņiem sniedz pieejami jaunie vārdu krājumi un citi atbalsta materiāli, pedagogi, kuri izmanto dažādas mācību metodes un tulko nesaprotamo, atbalsta personāls (logopēds, speciālais pedagogs, pedagoga palīgs) un konsultāciju iespējas.Vienlaikus aptaujas dati atklāj, ka liela daļa skolēnu joprojām izjūt nepieciešamību pēc papildu atbalsta, kas bieži vien saistīts ar ģimenes, draugu un ārpusskolas aktivitāšu iesaisti.Skolēni, kuru vecāki neprot latviešu valodu pietiekami labi, kā būtisku atbalstu minējuši privātskolotāja pakalpojumus, interešu izglītību latviešu valodā vai draugu palīdzību. Tāpat jaunieši paši apzinās, ka varētu vairāk lasīt grāmatas, skatīties filmas un izvēlēties draudzēties ar vienaudžiem, kuri labi prot latviešu valodu.Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka, neskatoties uz Valsts izglītības attīstības aģentūras un Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumiem neizmantot tulkošanu kā metodi gadījumos, kad skolēns nesaprot valodas dēļ, lielākā daļa pedagogu to joprojām izvēlas kā primāro risinājumu.Līdz ar to var izdarīt pieņēmumu, ka pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā būtiski ietekmē pedagogu pašu pārliecība par labākajiem atbalsta veidiem, kā arī bērnu un vecāku sagaidāmie risinājumi, rezultātus vērtē IKVD. Turklāt hipotētiski pastāv sociālais spiediens un uzskats, ka tulkošana ir ātrākais un efektīvākais veids, kā palīdzēt skolēniem.Šis ir trešais un noslēdzošais mācību gads, kad Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā.Lielākajā daļā jeb divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norit atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības, liecina IKVD ziņojums par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025.mācību gadā.Galvenie izaicinājumi šajās skolās esot saistīti ar vadības nespēju īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kā arī nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.2024./2025.mācību gadā pāreju īstenoja 8299 izglītojamie, no tiem 289 privātajās izglītības iestādēs, bet 8010 pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs.Šonedēļ visai plašu ievērību izpelnījās vēstures skolotāja Edvarta Krusta ieraksts sociālajos tīklos, kurā viņš paziņoja, ka pametis darbu Rīgas 13. vidusskolā, kuras mācību valoda iepriekš bija krievu, jo secinājis, ka pāreja uz "vienoto skolu" praksē nenotiek."Pakāpeniskā pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā nav izdevusies sekmīgi, jo absolūti visās klasēs, ar kurām strādāju, vairumā gadījumu skolēnu latviešu valodas zināšanas ir nepietiekamas mācību procesa nodrošināšanai," sprieda Krusts, atzīmējot, ka noraidoša attieksme pret latviešu valodu šajā skolā esot gan pašiem bērniem un viņu vecākiem, gan daļai pedagogu.

Izglītība

Sabiedrība

Daļa skolēnu joprojām saskaras ar valodas barjerām un nepieciešamību pēc papildus atbalsta, īpaši tie, kuru ģimenes valoda nav latviešu, kā arī skolēni, kuri ikdienā nepietiekami mijiedarbojas ar latviski runājošiem vienaudžiem,...

Skolēniem no mazāk latviskas vides joprojām sagādā grūtības latviešu valodas apguve

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...