Aptuveni sestā daļa trešo un sesto klašu skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātņu monitoringa darbos uzrāda pirmo un otro snieguma līmeni, liecina trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prezentētie dati.Saskaņā ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) sniegto informāciju, monitoringa darbos skolēnu sniegums iedalīts piecos līmeņos, kas raksturo, ko skolēns attiecīgajā līmenī spēj paveikt. Pirmajā un otrajā snieguma līmenī skolēni galvenokārt spēj atrast vai nolasīt tieši pieejamu informāciju un veikt vienkāršus uzdevumus, savukārt augstākajos līmeņos tiek prasīta informācijas sasaistīšana, pamatošana, secinājumu izdarīšana un sarežģītāku uzdevumu risināšana.IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols norādīja, ka šī tendence ir satraucoša. "Katrs sestais bērns pamatprasmēs nesasniedz to līmeni, kas viņam būtu nepieciešams," pauda Ozols.Viņš atzina, ka kritiskākā situācija ir tekstpratībā un lasītprasmē, jo daudzi no tiem bērniem, kas neiegūst rezultātus rēķinpratībā un dabaszinātnēs, to nevar izdarīt nepietiekamas tekstpratības un lasītprasmes dēļ.Tekstpratībā pirmajā un otrajā snieguma līmenī ir aptuveni 14% trešās klases skolēnu un aptuveni 15% sestās klases skolēnu.Savukārt rēķinpratībā šāds snieguma līmenis konstatēts aptuveni 16% trešās klases skolēnu un aptuveni 17% sestās klases skolēnu.Dabaszinātnēs gan trešajā, gan sestajā klasē pirmajā un otrajā snieguma līmenī ir aptuveni 17% skolēnu.Ozols norādīja, ka lielākā daļa bērnu sasniedz nepieciešamo trešo un ceturto snieguma līmeni visās pratībās, taču tas bērnu skaits, kas šos līmeņus nesasniedz, esot diezgan liels.Ozols norādīja, ka pamatprasmju attīstība būs viena no 2026./2027. mācību gada prioritātēm.Komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) iebilda, norādot, ka, <blockquote>saskaņā ar IZM rīcības plānu saistībā ar pamatprasmju jautājumiem, izskatās, ka "pie visa vainīgi ir pedagogi".</blockquote> Viņš norādīja, ka jāskatās arī citi iemesli skolēnu zemajam sniegumam.Ozols atbildēja, ka tas neesot tikai pedagogu jautājums. Ministrija arī turpinās strādāt ar vecākiem un nozari.Ierēdnis skaidroja, ka lasītprasmes mazināšanās kopumā saistīta arī ar tendencēm un pārmaiņām sabiedrībā, tai skaitā mākslīgā intelekta lietošanas pieaugumu, to, cik daudz ģimenēs lasa vai nelasa, tai skaitā bērniem priekšā. Tāpat lasītprasmes mazināšanās saistīta ar dažādu pamatprasmju nostiprināšanas veidiem, kā arī to, kā skolotāji savā starpā strādā kā kolektīvs.Batņa lūdza IZM sagatavot rīcības plānu par pamatprasmju stiprināšanu un pedagoga profesijas karjeras ceļa stiprināšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija

Sabiedrība

Aptuveni sestā daļa trešo un sesto klašu skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātņu monitoringa darbos uzrāda pirmo un otro snieguma līmeni, liecina trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Izglītības un...

Skolēnu monitoringa rezultāti: katrs sestais bērns atpaliek pamatprasmēs

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...