Aktīvākie soctīklu lietotāji jau būs pamanījuši, ka arvien vairāk cilvēku pauž sašutumu par pārtikas cenu kāpumu lielveikalu plauktos.
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā pārtikas cenas mazumtirdzniecībā dažādās produktu grupās pieaugušas robežās no 5% līdz 30%. Taču tuvākajā nākotnē straujš cenu sarukums nav gaidāms, šādi situāciju ar pārtikas cenām piesardzīgi prognozēja ekonomisti un mazumtirgotāju pārstāvji. Tomēr labā ziņa esot tā, ka šobrīd ir beigušies visi objektīvie faktori, kas varētu veicināt pārtikas cenu pieaugumu.
https://twitter.com/thearmi/status/1638478490197475329
https://twitter.com/musarslv/status/1638835403158614016
https://twitter.com/musarslv/status/1638834565245485056
https://twitter.com/musarslv/status/1638830142024830977
https://twitter.com/musarslv/status/1638832080711819265
2022. gadā ievērojami sāka kāpt inflācija. Pērnā gada jūnijā gada inflācija pārsniedza tā saucamo "trekno gadu" līmeni, sasniedzot 19,3%. Jāatgādina, ka 2008. gada maijā – "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%.
Nākamos 2022. gada mēnešus patēriņa cenu līmenis turpināja augt, uzstādot arvien jaunus rekordus. Augstākais līmenis septembrī – inflācija gada griezumā sasniedza 22,2%. 2022. gads noslēdzās ar gada inflāciju 20,8% līmenī decembrī. Taču 2023. gadā līdz šim inflācija palikusi līdzīgā līmenī, februārī sasniedzot 20,3%
Latvijas pārlieku augstie inflācijas rādītāji līdz šim skaidroti ar naudas tērēšanas paradumiem. Proti, cenas vairāk cēlās tieši tajās kategorijās, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk – energoresursiem un pārtikai. Pretēji daudziem eiropiešiem, kuru patēriņa grozā ir, piemēram, vairāk izklaižu un ceļojumu.
Inflācija skārusi visas pārtikas produktu grupas, bet īpaši cēlusi cenas maizei, miltiem, rīsiem, vistas un liellopu gaļai, saldētām zivīm, pienam, biezpienam, sieram, sviestam, augu eļļai, cukuram, kā arī čipsiem.
Pārtikas plaukti Foto: LETA