Sodīt, nevis izlīgt. Sabiedrība likumpārkāpējiem otro iespēju dod nelabprāt

Cilvēkus, kuri izdarījuši likumpārkāpumu, sabiedrība joprojām biežāk grib bargi sodīt, nevis dot viņiem reālu iespēju izlīgt ar cietušo un atgriezties normālā dzīvē. Lai lauztu iesakņojušos stereotipus un parādītu alternatīvus ceļus taisnīguma panākšanai, Tieslietu ministrija kopā ar Valsts probācijas dienestu ir uzsākusi jaunu sabiedrības informēšanas kampaņu ar nosaukumu “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu”, vēsta 360 Ziņas.Patlaban veiktie “Norstat” aptaujas dati atklāj skumju ainu – tikai septiņi procenti Latvijas iedzīvotāju izlīgumu uzskata par galveno līdzekli, kas spētu atturēt likumpārkāpēju no atkārtotiem noziegumiem.<blockquote> Vairums sabiedrības locekļu taisnīgumu automātiski saista ar cietumsodu, piespiedu darbu vai finansiālu sodu. </blockquote>Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius norāda, ka patiesībā došanās uz tikšanos aci pret aci ar cilvēku, kuram nodarīts pāri, likumpārkāpējam bieži vien ir daudz biedējošāka un lielāku drosmi prasoša pieredze nekā paredzama laika pavadīšana cietumā, kur viss ir skaidrs un pašsaprotams. Jurevičius uzsver, ka šādās sarunās ir nepieciešams skaidrot savu rīcību un uzņemties reālu atbildību par sekām.Izlīguma procesā abām pusēm palīdz speciāli apmācīti starpnieki. Kā atzīst viena no Valsts probācijas dienesta brīvprātīgajām izlīguma starpniecēm Betija, pats galvenais uzdevums ir iedrošināt cilvēkus un radīt drošu vidi, kurā par notikušo var brīvi runāt bez bailēm. Viņa gan atgādina, ka vienmēr pastāv pušu tiesības jebkurā brīdī pārtraukt procesu, ja vēlme pēc sarunas zūd.Praksē izlīgums var tikt piemērots jebkuram likumpārkāpumam – sākot no sadzīves konfliktiem un ceļu satiksmes negadījumiem līdz pat zādzībām vai smagākiem noziegumiem. Savu pieredzi šādā ceļā guvis uzņēmējs Andris, kura ģimenes velosipēdus kaimiņi savulaik vairākkārt tīši bojājuši. Kad pāridarītājs vērsies Probācijas dienestā, Andris bijis ar mieru tikties. <blockquote>Sarunas laikā abas puses atklāti izrunājušas vēlmes un pretenzijas, nonākot pie abpusēji apmierinoša kompromisa, un tagad kaimiņi spēj normāli sadzīvot.</blockquote>Speciālisti skaidro, ka izlīgums var paredzēt arī materiālo zaudējumu kompensāciju, taču nereti sarunu gaitā atklājas nianses, kas maina situāciju. Piemēram, ja cietušajam pretī ir piecpadsmit gadus vecs skolnieks, kuram nav savu ienākumu, cietušais pēc sarunas var saprast situācijas reālo kontekstu un pat atteikties no finansiālām prasībām, novērtējot pašu atzīšanās un nožēlas faktoru. Kampaņas rīkotāji uzsver – izlīgums nenozīmē izvairīšanos no likumīgā soda, bet gan iespēju cilvēkam dot otru iespēju un atjaunot sociālo taisnīgumu caur cilvēcīgu dialogu.

360 Ziņas

Sods

Cilvēkus, kuri izdarījuši likumpārkāpumu, sabiedrība joprojām biežāk grib bargi sodīt, nevis dot viņiem reālu iespēju izlīgt ar cietušo un atgriezties normālā dzīvē. Lai lauztu iesakņojušos stereotipus un parādītu alternatīvus ceļus...

Sodīt, nevis izlīgt: sabiedrība likumpārkāpējiem otro iespēju dod nelabprāt

Hilda Cīrule, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...