Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Šogad inflācija iedzīvotāju maciņus tukšos krietni mazāk nekā pērn

Foto: Paula Čurkste/LETA

Foto: Paula Čurkste/LETA

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka janvārī, salīdzinot ar decembri, vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,8%. Gada inflācija mazliet pakāpās līdz 0,9% atzīmei.

Lielākā ietekme uz inflāciju mēneša griezumā bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,5%). Tas, galvenokārt, bija saistāms ar elektroenerģijas sadārdzinājumu elektroapgādes fiksētā tarifa daļai piemērotā valsts atbalsta veida maiņas dēļ. Pieauga cenas arī pārtikai (+1,5%). Sezonālās atlaides samazināja apģērba un apavu cenas (-4,9%). Saruka arī cenas ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,1%) lētāku pasažieru aviopārvadājumu ietekmē, kaut gan degvielas cenas pieauga (+0,6%).

Janvāra sākuma spelgoņa izraisītais straujais elektrības cenu kāpums (5.janvārī vidēji sasniedzot 670 EUR/MWh), kādam, iespējams, radīja bažas par sagaidāmajām cenām šogad. Taču gan āra temperatūrai pieaugot, gan palielinoties elektrības izstrādei, cena uz mēneša beigām kritās.

Valsts ietekme uz patēriņa cenām šogad būs ierobežota. Neskaitot elektroenerģijas tarifu fiksētās daļas pieauguma ierobežošanu, šogad nav paredzēts plašāks atbalsts elektroenerģijai vai siltumam. Augstāku nodokļu ietekme uz kopējo inflāciju būs salīdzinoši maza. Martā būtiski pieaugs akcīze alkoholam un tabakai, kas pēc dažiem mēnešiem, iepriekšējiem krājumiem izsīkstot, atspoguļosies cenās.

Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu PVN likme šogad pieauga, kas atspoguļojās arī svaigu augļu un dārzeņu cenās, kuras janvārī auga nedaudz straujāk nekā iepriekšējos gados ierasts. Iepriekšminētās nodokļu izmaiņas nobāl salīdzinājumā ar Igaunijā pieredzēto. Swedbank vidējo inflāciju Igaunijā 2024.gadā prognozē 3,7% apmērā, un lēšam, ka aptuveni puse no šīs vērtības būs nodokļu reformas (t.sk., PVN pamatlikmes pacelšanas no 20% līdz 22%) dēļ.

Būtisks inflācijas dzinulis joprojām būs straujais algu kāpums, kas neļaus pakalpojumu cenu kāpumam īpaši "atslābt".

Tomēr, neskatoties uz to, ka risku netrūkst, centrāla prognoze, vismaz inflācijas ziņā, ir par daudz mierīgākiem laikiem un zemāku inflāciju šogad nekā pērn.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Foto: Paula Čurkste/LETA

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas