AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad plāno aizsargāt jaunaudzes 25 000 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Tostarp aptuveni 20 000 hektāru platībā plānots aizsargāt atjaunotās jaunaudžu platības ar repelentiem, bet aptuveni 5000 hektāru platībā - jaunaudžu stumbrus. Lielākais aizsardzības darbu apmērs plānots LVM Ziemeļkurzemes reģionā, kur atjaunotās platības plānots aizsargāt 3500 hektāru platībā un stumbrus - 2000 hektāru platībā.

Uzņēmumā skaidro, ka, iestājoties sausākiem laikapstākļiem, apsaimniekotajās jaunaudzēs arvien aktīvāk var veikt augusta pirmajā pusē sāktos jaunaudžu aizsardzības darbus, lai jaunos kociņus pasargātu pret briežu dzimtas dzīvnieku radītiem postījumiem. Šogad darbus ievērojami ietekmēja ilgstošās lietavas un slapjie apstākļi mežā.

LVM skaidro, ka atjaunoto platību aizsardzība galvenokārt tiek veikta viena līdz trīs gadus vecās priežu jaunaudzēs, un darbam tiek izmantoti videi draudzīgi, dabīga sastāva repelenti. Savukārt stumbru aizsardzību veic priedēm četru līdz septiņu gadu vecumā, kad ar dažādām metodēm, piemēram, spirāļu uzlikšanu, no postījumiem aizsargā jauno kociņu stumbrus.

LVM mežkopības plānošanas vadītāja Katrīna Silva Mierkalne atzīmē, ka šogad darbus veikt ir īpaši sarežģīti, jo vasara bija auksta un lietaina, bet repelentus drīkst izmantot tikai sausā laikā, kad kociņi nav mitri. Tāpat grūtības radīja, ka jaunie priežu dzinumi neierasto laikapstākļu dēļ šogad pārkoksnējušies vēlāk nekā citus gadus.

Mierkalne norāda, ka vasaras lietavu dēļ mežā arvien ir ūdens, kas būtiski apgrūtina ikdienas darbu veikšanu - pārvietoties jaunaudzēs ir sarežģīti, jo slapjš ir pat tur, kur normālos apstākļos būtu sauss. Arī grāvji nespēj ātri tikt galā ar tik lielu ūdens daudzumu. Viņa piebilst, ka tādēļ darbus šogad nācies plānot rūpīgi, izvērtējot, kuras platības iespējams apstrādāt, bet kurās darbi vēl jāatliek.

Jau ziņots, ka LVM 2024.gadā strādāja ar 586,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999.gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.