Jau septīto sezonu sociālais projekts "Caur ērkšķiem uz…" ļaus skatītājiem iepazīties ar 11 sieviešu skarbiem dzīvesstāstiem un sekot viņu ceļam uz pārmaiņām. No 18. septembra katru ceturtdienu kanālā 360 skatītāji redzēs, kā "ērkšķu dāmas" atklāj savu pagātni un meklē ceļu uz jaunu sākumu. Sarunā ar portālu 1188.lv šī gada vasaras sākumā, filmēšanas uzsākšanas brīdī, viena no šīs sezonas dalībniecēm – 40 gadus vecā Evita – atklāja savu dzīvesstāstu un cerības, ko plāno īstenot projekta laikā.

Pirms desmit gadiem Evita pieņēma smagu lēmumu aiziet no vīra, kurš bija alkoholiķis un pret viņu izturējās vardarbīgi. Viņa palika viena ar diviem bērniem, kuriem šobrīd ir desmit un 15 gadi. Jaunākais dēls cieš no selektīvā mutisma, un abiem bērniem tēvi ir dažādi.

Evita atzīst, ka laulība pajuka arī tāpēc, ka viņai tika diagnosticēts audzējs. Ārsti ieteica palikt stāvoklī, taču ar vīru bērnu radīt neizdevās, tāpēc viņa pieņēma lēmumu kļūt par māti ar cita vīrieša palīdzību. "Mēs sākumā vienojāmies, ka audzināsim bērnu kopā, bet pašās beigās viņš teica: : "Es to nespēju pieņemt"," Evita atceras. Īsi pēc jaunākā dēla piedzimšanas ģimenē izcēlās smags konflikts.

Viņš mani paķēra aiz ausīm, nogrūda pie zemes un sita ar galvu pret grīdu. Es sapratu – beigsies slikti. Paņēmu abus bērnus un bēgu cauri mežam septiņus kilometrus, līdz pretī atbrauca mašīna un aizveda mūs prom,

stāsta Evita.

Sākumā viņa mēģināja patverties pie mātes, taču tur palikt nevarēja. Tad Evita ar bērniem nonāca 14 istabu mājā, kas sākumā nebija apdzīvojama.

Kad mēs tur atnācām, nebija nekā – gulējām tikai uz matračiem.

Logus nācās iestiklot, krāsnis bija nelietojamas," viņa stāsta. Soli pa solim ar lietām no otrreizējās lietošanas mantām un saviem spēkiem Evita māju padarīja dzīvojamu. Ikdiena nebija viegla – Evita darīja visādus gadījuma darbus – šuva, strādāja kā auklīte un pat kāpa uz jumtiem celtniecībā. Vēlāk viņa izveidoja savu saimniecību ar cūkām, pīlēm un zosīm, taču muguras trauma piespieda no tās atteikties.

Evita neslēpj, ka tas bijis viens no smagākajiem posmiem viņas dzīvē. "Man bija tā, ka vienā brīdī vairs nevarēju veikt smagos darbus. Es gulēju gultā, nespēju piecelties, kājas vienkārši neklausīja.

Es nevarēju pat sasprindzināt muskuļus, lai kājas pieceltu no zemes," stāsta sieviete. Ārsti izrakstīja spēcīgas zāles uz opija bāzes, un tikai ar to palīdzību Evita spēja piecelties un atsākt kustēties.

Tieši šajā laikā viņa saprata, cik nedroša ir viņas situācija: "Es apzinājos, ka man ir tikai 12 klašu izglītība un nav stabilas profesijas. Sapratu – man jāatrod cits ceļš." Lai pārtrauktu smagos fiziskos darbus un meklētu jaunas iespējas, Evita pieņēma grūtu lēmumu: "Es pārdevu savu fermu, jo man likās – tā būs vieglāk. Es domāju, ka atradīšu citu darbu, bet tie citi darbi, kurus esmu atradusi, ir tādi, ka – vai nu man jāiet par palīgstrādnieku vai sociālo aprūpētāju, vai ravēt. Un tas ir tas pats smagais darbs, un tāpat es turpinu lietot zāles, kuras ārsts izrakstīja."

Viņa arī piebilst, ka iespēju izglītoties viņai nav. Evita pauž, ka viņai ir divi bērni, par kuriem jāgādā. "Lai uzturētu bērnus un māju, par kuru maksāju viena pati, man ir jāstrādā," skaidro Evita.

Kad atskanēja zvans ar piedāvājumu piedalīties projektā, Evita ilgi nedomāja: "Nezinu, kurš mani ieteica, bet man piezvanīja, un es uzreiz piekritu dalībai šajā sezonā.

Runājot par to, ko viņa sagaida no projekta, Evita neslēpj, ka cer, ka dalība "Ērkšķos" palīdzēs atrast jaunu virzienu dzīvē. "Man ir jāiemācās sadarboties ar cilvēkiem un uzticēties viņiem. Jāatbrīvojas no greizsirdības, lai varētu izveidot attiecības. Un man ļoti vajadzīga ticība sev un tāds spēriens, lai varētu attīstīties arī profesionāli," kā galvenos mērķus, ko vēlas sasniegt, uzsver Evita.

Jautāta, kādi ir nākotnes plāni, viņa pauž, ka vēlētos iemēģināt roku tetovēšanas mākslā. "Man ir doma mēģināt tetovēšanu – man jau ir mašīnīte, bet baidos sākt un kļūdīties.

Otrs – mani interesē iespējas apgūt profesionālu grima izveidošanas vai fotogrāfēšanas prasmes. Vēl mani interesē lietas, kas saistītas ar make-up vai fotografēšanu." Evita arī atklāj, ka jaunībā ir apmeklējusi mākslas koledžu un radošums viņai ir tuvs. "Ar radošumu man viss ir kārtībā – kad sāku ko darīt, varu stundām nespēt apstāties."

Uz jautājumu, vai izdevies iepazīties ar pārējām dāmām un kā izdodas sadzīvot, Evita atbild: "Ir gan draudzības, gan antipātijas. Viss notiek pilnā sparā."