<div>

<div>Mazumtirgotāji nereti Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) iesniedz nepilnīgus datus patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas cenu monitoringam, izriet no otrdien valdībā apstiprināta Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma.Pērn 27. maijā parakstītais memorands par pārtikas preču tirdzniecību paredz veicināt pārtikas pieejamību, stiprināt vietējo ražotāju pozīcijas un nodrošināt godīgu konkurenci. Tas arī nosaka, ka lielākie mazumtirgotāji - SIA "Maxima Latvija", SIA "Rimi Latvia" un SIA "Lidl Latvija" - iesniedz CSP datus patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas cenu monitoringam.Informācijas pieprasījumu par datu saņemšanu no CSP iesniedza SIA "Lēta pārtika" un SIA "ThinkWork", kas pārvalda platformu "Cenu depo".EM norāda, ka datu saņemšanas sistēma no CSP pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkiem ir novecojusi un var radīt kiberdrošības riskus, tomēr pašreizējai darbībai tas netraucē.Kā būtiskākais izaicinājums minēts tas, ka mazumtirgotāji CSP iesniedz datus nestandartizētos formātos. Lai arī dati kopumā ir izmantojami, tajos nereti ir nepilnības, tostarp neaizpildīti vai nekorekti datu lauki. Problēmas biežāk konstatētas attiecībā uz preču svītrkodu norādīšanu un informāciju par pamatcenu uz vienību.Vienlaikus EM atzīmē, ka patlaban ar memoranda sadarbības partneriem apspriež iespēju Latvijas Bankai piešķirt tiesības piekļūt elektronisko darījumu jeb transakciju datiem, kas, apkopojot šos datus, varētu sniegt vēl lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai - analizēti dažādi ekonomiskie procesi un pieejama papildu informācija, kas patērētājiem ļautu izdarīt apsvērtākus pirkumus un vēl vairāk saasinātu konkurenci tirgus dalībnieku starpā.Savukārt attiecībā uz datu iesniegšanu cenu monitoringam EM norāda, ka visi trīs mazumtirgotāji ievēro Ministru kabineta noteiktās prasības attiecībā uz datu saturu, iesniegšanas laiku un regularitāti. Vienlaikus CSP patlaban nevērtē datu kvalitāti, tādēļ nav pārliecības, vai informācija iesniegta pilnā apmērā un atbilstošā tehniskā kvalitātē.Datu apmaiņa notiek automatizēti, tādēļ datu lietotājiem tiek nodota visa informācija, ko mazumtirgotāji iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei.Vienlaikus ir konstatēti gadījumi, kad mazumtirgotāji iesniedz atkārtotus vai kļūdainus datus, un arī šādos gadījumos tie automatizēti tiek nodoti tālāk. Par konstatētajām neprecizitātēm datu saņēmēji tiek informēti nekavējoties pēc tam, kad no mazumtirgotājiem saņemta precizētā informācija.Otrdienas valdības sēdē kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka EM informatīvajā ziņojumā nav sniegta informācija par to, vai mērķis par pazeminātām pārtikas cenām ir sasniegts. Viņa izcēla, ka ziņojumā nav pieejami pilnie dati un to analīze, kā arī nav informācijas par to, kā atrisināt datu pieejamības problēmu. "Es nezinu, ko mēs varam secināt no šī informatīvā ziņojuma," teica Lāce.Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) izteicās, ka šodienas informatīvais ziņojums vairāk bija kā atskaite, vai vispār izdevies šādu datu plūsmu ieviest. Pēc Valaiņa teiktā, tas bijis pietiekami liels izaicinājums.Politiķis arī norādīja, ka analītiskā sadaļa, no kuras var izdarīt secinājumus, vēl ir procesā. Viņš solīja, ka valdībā par to tiks sniegta informācija kādā no nākamajiem informatīvajiem ziņojumiem par šo tēmu. Nākamajā ziņojumā varot iekļaut arī pārtikas inflācijas rādītājus, atskaites par vidējām un lētākajām cenām un citu informāciju.Valainis arī informēja, ka piektdien, 27. martā, ir plānots tikties ar pārtikas tirgotājiem, ražotājiem un citiem iesaistītajiem, lai aktualizētu pērn parakstīto memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.Jau ziņots, ka 2025. gada maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorandu parakstīja ekonomikas ministrs, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, biedrība "Zemnieku saeima" un citi partneri. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.Memorands paredz pārtikas zemo cenu grozā iekļaut vismaz vienu produktu no katras no desmit pamata pārtikas kategorijām. Šīs kategorijas ietver maizi, pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, paniņas, svaigus dārzeņus un augļus, cūkgaļu, mājputnu gaļu, liellopu un teļa gaļu, aitas un kazas gaļu, svaigas zivis, olas, miltus un citus graudaugus, kā arī augu eļļas.</div>

</div>

Nauda

Veikali

Politika

Bizness

Pārtika

Ekonomikas ministrija

Sabiedrība

Mazumtirgotāji nereti Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) iesniedz nepilnīgus datus patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas cenu monitoringam, izriet no otrdien valdībā apstiprināta Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma. Pērn 27. maijā parakstītais...

Solītais cenu monitorings buksē: Veikali nereti sniedzot kļūdainus datus par pārtikas cenām

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...