<p>

</p><p><b>2022. gadā enerģētiskā krīze bija cena, kuru pamatā maksājām par Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Šobrīd virkne jaunu faktoru ģeopolitikā, energoresursu tirgos un laikapstākļu prognozēs liecina, ka Eiropa un Baltija šoziem var piedzīvot 2022. gadam līdzvērtīgu enerģētisko krīzi.</b></p><p>Enerģētiskā krīze šoreiz var attīstīties straujāk nekā 2022. gadā. Uzņēmumiem vēl ir iespēja mazināt cenu riskus, taču laika lēmumu pieņemšanai kļūst mazāk. Novembra pirmajās divās dienās elektroenerģijas biržas vidējā cena Latvijā bija 290 EUR/MWh jeb par 157 % augstāka nekā oktobra vidējā cena. 2. novembrī dienas vidējā cena sasniedza 347 EUR/MWh, bet atsevišķos 15 minūšu intervālos pat 483 EUR/MWh. Polijā augstākā cena sasniedza 698,93 EUR/MWh.</p><h2>Pieci cenu ietekmējoši faktori vienlaikus</h2><p>Pirmkārt, Eiropa ziemu sagaida ar ierobežotām gāzes rezervēm. Oktobra beigās ES gāzes krātuves bija piepildītas aptuveni 75 % apmērā. Tas ir par 15 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs un zemākais krātuvju piepildījuma līmenis kopš uzskaites sākuma 2011. gadā. Vācijā, kur ir lielākā gāzes uzglabāšanas jauda Eiropas Savienībā, krātuvju piepildījums šobrīd ir tikai aptuveni 62 %. Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Francijā un Beļģijā gāzes izņemšana no krātuvēm jau ir sākusies.</p><p>Otrkārt, Hormuza šaurums LNG tankkuģiem joprojām faktiski ir slēgts. Pirms kara ar Irānu no Kataras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem ik mēnesi tika nosūtītas aptuveni 93 LNG kravas, bet septembrī un oktobrī – tikai 27 kravas mēnesī. Tas ir aptuveni 30 % no ierastā apjoma. ASV prezidents Donalds Tramps nav izslēdzis iespēju, ka pēc 3. novembra vēlēšanām triecieni Irānai varētu tikt paplašināti. Tas varētu vēl vairāk samazināt LNG eksportu, turklāt uz ilgāku laiku. Gāzes cenās pašlaik ir iecenots daļējs situācijas atrisinājums, nevis tās saasināšanās.</p><p>Treškārt, Eiropa par katru LNG kravu konkurē ar Āziju. Japāna, Dienvidkoreja un Ķīna ir maksātspējīgi pircēji. Ja piegādes būs nepietiekamas, konkurence par gāzi var paaugstināt cenas abos reģionos. Cenu kāpums var turpināties līdz brīdim, kad augsto izmaksu dēļ rūpniecība sāks ierobežot gāzes patēriņu. Apkures vajadzībām pieprasījums saglabāsies.</p><p>Ceturtkārt, laikapstākļi. Prognožu modeļi norāda uz iespējamu īpaši agru polārā virpuļa sabrukumu novembra sākumā, kas varētu būt agrākais novērojumu vēsturē. Šādu procesu ietekme parasti jūtama pēc divām līdz četrām nedēļām, tāpēc no novembra vidus Eiropā var pieaugt aukstuma un bezvēja periodu risks. Tas var palielināt gāzes patēriņu apkurei, kā arī elektroenerģijas ražošanai, ja samazināsies vēja elektrostaciju izstrāde.</p><p>Piektkārt, pieaug provokāciju risks pret Baltijas enerģētikas infrastruktūru. Ziemā Baltijas valstis ir atkarīgas no importa, tāpēc būtiskas ir elektroenerģijas piegādes no Somijas un Zviedrijas, kā arī gāzes imports caur LNG termināļiem Klaipēdā un Inkoo. Jebkurš incidents kādā no starpsavienojumiem vai termināļiem jau saspringta tirgus apstākļos varētu izraisīt vēl straujāku cenu kāpumu. Šāds risks nav tikai teorētisks, jo incidentus Baltijas jūrā jau esam pieredzējuši.</p><p>Tirgus to jau sajūt. TTF gāzes cena divās nedēļās pieauga gandrīz par piektdaļu, no aptuveni 88 līdz 103 EUR/MWh. Tas ir augstākais līmenis gandrīz četru gadu laikā. Decembra piegādes gāzes kontrakta cena trīs mēnešos pieaugusi par 84 %. Gāzes cenas ietekmē arī elektroenerģijas cenu. Kad vēja elektrostaciju izstrāde ir zema, elektroenerģijas cenu reģionā biežāk nosaka gāzes elektrostaciju ražošanas izmaksas. Ilgāki bezvēja periodi palielina gāzes pieprasījumu elektroenerģijas ražošanai un var veicināt turpmāku cenu kāpumu. Tāpēc novembra pirmo dienu cenas elektroenerģijas biržā nav pārsteigums, bet brīdinājums.</p><h2>Atšķirība starp 2026. un 2022. gadu</h2><p>2022. gadā Vācijā nākamo mēnešu piegādes līgumos gāzes cena sasniedza pat 340 EUR/MWh, bet elektroenerģijas cena – 670 EUR/MWh. Baltijas elektroenerģijas tirgu ietekmē arī cenu attīstība Vācijā un citos Eiropas tirgos, kur gāzes elektrostaciju izmaksām ir būtiska nozīme cenu veidošanā. Salīdzinot 2021./2022. un 2026./2027. gada ziemas sezonas, redzams, ka gāzes un elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas šobrīd joprojām ir ievērojami zem 2022. gada maksimuma. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem vēl ir iespēja mazināt cenu kāpuma riskus.</p><p>Tomēr pastāv būtiska atšķirība. 2022. gadā lielākās problēmas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad energoresursu cenas jau bija augstas un tirgū vairākus mēnešus valdīja spriedze. Šoreiz riska faktori ir klātesoši jau pirms ziemas, tāpēc 2022. gada cenu maksimumus varam sasniegt straujāk nekā toreiz.</p><h2>Ko tas nozīmē Latvijai?</h2><p>Par fizisku gāzes vai elektroenerģijas trūkumu pagaidām nav pamata satraukties. 30. oktobrī Inčukalna krātuvē bija 12,46 TWh gāzes, no kuriem 4,03 TWh veido reģionālo drošības rezervi. Tas ir par 2,13 TWh jeb 15 % mazāk nekā pirms gada un zemākais līmenis šajā periodā kopš 2020. gada. Vienlaikus Klaipēdas un Inkoo LNG termināļi strādā stabili un piegādes plānotas arī turpmākajos ziemas mēnešos.</p><p>Tomēr no cenu kāpuma neesam pasargāti. Dabasgāzes cenas Latvijā ir cieši saistītas ar Eiropas TTF indeksu, savukārt gāzes cenu izmaiņas ietekmē arī elektroenerģijas tirgu. Tāpēc cenu kāpuma sekas var skart Latviju līdzīgi kā citas Eiropas valstis.</p><h2>Ko darīt uzņēmumiem?</h2><p>Uzņēmumi ar fiksētas cenas gāzes un elektroenerģijas līgumiem šobrīd ir labvēlīgā situācijā un labāk pasargāti no īstermiņa cenu svārstībām. Savukārt uzņēmumiem, kuru elektroenerģijas cena ir piesaistīta Nord Pool biržas cenai vai dabasgāzes cena – TTF indeksam, būtu vērts jau tagad apsvērt, kā mazināt iespējamo cenu risku.</p><p>Ir divas iespējas. Pirmā – fiksēt visu apjomu, noslēdzot fiksētas cenas līgumu. Šādā gadījumā ieteiktu cenu fiksēt līdz 2027. gada marta beigām. Arī nākamo periodu cenas šobrīd pieaug, tomēr elektroenerģijas cenu spiediens pavasarī un vasarā varētu būt mazāks, jo reģionā pieaug atjaunīgās elektroenerģijas ražošana un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS) jaudas.</p><p>Otrā iespēja ir fiksēt cenu tikai daļai patēriņa apjoma. Manuprāt, tas ir labākais risinājums. Ja tirgus piedzīvos tikpat strauju cenu kāpumu kā 2022. gadā, daļa apjoma būs fiksēta un ietekme mazāka. Savukārt, ja situācija atrisināsies un cenas samazināsies, uzņēmums iegūs no zemākas cenas nefiksētajam apjomam. Šādu daļējas cenas fiksācijas modeli jau piedāvājam arī “AJ Power” klientiem.</p><p>Līdztekus abiem cenu fiksācijas variantiem uzņēmumiem jau tagad ir vērts domāt, kā mazināt savu energoresursu patēriņu. Jo augstākas būs energoresursu cenas ziemā, jo lielāku ietaupījumu dos katra nepatērētā megavatstunda.</p><h2>Vai cenas noteikti kāps?</h2><p>Nē, taču pašreizējie faktori norāda uz ļoti saspringtu situāciju energoresursu tirgos. Ja LNG kuģu satiksme Hormuza šaurumā atjaunosies ierastajā apjomā vai ziema būs silta, vējaina un mitra, pesimistiskākais scenārijs var nepiepildīties un energoresursu cenas var samazināties. </p><p>Kā pieredzējām 2022. gadā, daudzi uzņēmumi energoresursu cenas fiksēja tikai tad, kad tās jau bija vairākkārt augstākas. Šoreiz uzņēmumiem vēl ir iespēja savlaicīgi mazināt cenu riskus, taču laika tam paliek arvien mazāk.</p><p></p>

Elektrība

Aktuāli

2022. gadā enerģētiskā krīze bija cena, kuru pamatā maksājām par Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Šobrīd virkne jaunu faktoru ģeopolitikā, energoresursu tirgos un laikapstākļu prognozēs liecina, ka Eiropa un Baltija šoziem...

Šoziem Latvijā, iespējams, nāksies piedzīvot 2022. gada mēroga enerģētisko krīzi

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...