Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) plānoto azartspēļu nodokļa celšanu par 20%, otrdien valdības sēdē sacīja asociācijas pārstāve Līga Batalauska.

 

Viņa norādīja, ka asociācija iebilst pret nodokļa celšanu, ja vienlaikus netiek pārskatīts kopējais nodokļu slogs un netiek rasts risinājums nelegālo azartspēļu īpatsvara samazināšanai.Asociācijas vadītājs Arnis Vērzemnieks aģentūrai LETA norādīja, ka vienlīdz nozīmīgs ir arī stabila normatīvā regulējuma trūkums - grozījumi normatīvajos aktos Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam ieviešanai vēl nav pieņemti, kā arī joprojām nav skaidrības par pašvaldību tiesību apjomu.Verzemnieks apgalvo, ka pašvaldības viena pēc otras, ignorējot tiesu izdarītos secinājumus, faktiski pilnībā aizliedz azartspēļu organizēšanu savā teritorijā. Piemēram, divu lielāko pilsētu - Rīgas un Daugavpils - lēmumu rezultātā azartspēļu zāļu skaits tuvāko gadu laikā varētu samazināties par 40%, savukārt, ņemot vērā vēl pārējo pašvaldību iecerēto azartspēļu organizēšanas aizliegumu - pat par 60%. Aplēstie zaudējumi valsts un pašvaldību budžetā, aprēķinot tikai neieņemto azartspēļu nodokli, būtu vairāk nekā 17 miljoni eiro.Papildu faktori, kas noteiks azartspēļu organizēšanas vietu samazinājumu, ir plānotais grozījums Azartspēļu un izložu likumā, kas paredz ekspluatējamo azartspēļu automātu minimālā skaita palielināšanu no 20 uz 25, kā arī citas normatīvā regulējuma izmaiņas - šo prasību ieviešana visos gadījumos nebūs iespējama vai finansiāli pamatota, norāda Vērzemnieks.Sakarā ar azartspēļu automātu minimālā skaita palielināšanu tikai azartspēļu komersanti, kas ir LSBA biedri, varētu slēgt 29 spēļu zāles, vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti, savukārt darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem, kuru vidējā darba samaksa ir aptuveni 1200 eiro mēnesī.Vērzemnieks skaidro, ka tiktu slēgtas arī spēļu zāles, kurās tehniski izvietot vismaz 25 spēļu automātus būtu iespējams, bet tās vairs nebūtu rentablas - šādu spēļu zāļu precīzs skaits iepriekš nav nosakāms - lēmumi par to aizvēršanu tiktu pieņemti pakāpeniski, ņemot vērā arī pārējos faktorus un aktuālo ekonomisko situāciju. LSBA vērš arī uzmanību, ka kopš 2005.gada spēļu zāļu un kazino skaits Latvijā ir samazinājies par 67%.LSBA kā risinājuma pirmo soli saredz pilnvērtīgu diskusiju par sabalansētu iespējamo azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma regulējumu, ņemot vērā pamatnostādnēs ietvertās atziņas un līdzšinējo pieredzi.LSBA informē, ka ir sagatavojusi un FM iesniegusi savus priekšlikumus grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā, ņemot vērā šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu un tā piemērošanas praksi, pašvaldību pausto nostāju, pamatnostādnēs paredzētos uzdevumus, kas ietekmēs azartspēļu pieejamību, Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas sniegtos priekšlikumus, Satversmes tiesas 2023.gada 20.aprīļa spriedumu un citus judikatūras nolēmumus, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo regulējumu.Saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021.-2022.gadam, lai izvērtētu iespējamos turpmākos risinājumus nelicencētu interaktīvo azartspēļu ierobežošanai, kas rada zaudējumus valsts budžetam vairāku miljonu eiro apmērā, LSBA ieskatā pārskatāms kopējais nodokļu slogs azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem un izvērtējama iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem.Vērzemnieks informē, ka, pamatojoties uz FM sniegto informāciju, minētais pasākums ir izpildīts un izvērtējums ir nodots finanšu ministram, taču pretēji 2023.gada 26.janvārī FM sniegtajam apsolījumam, ka izvērtējums tiks nosūtīts LSBA viedokļa un komentāru sniegšanai, tiklīdz tas tiks izstrādāts, LSBA nav nodrošināta iespēja ar to iepazīties.LSBA ir atkārtoti lūgusi ministrijai iepazīstināt LSBA ar minēto izvērtējumu, lai būtu iespējama kvalitatīva diskusija sabalansēta risinājuma meklējumos. LSBA uzskata, ka primāri panākams lēmums par "zemes" azartspēļu organizēšanas vietu izvietojumu. LSBA ieskatā būtu nepieciešami grozījumi pamatnostādnēs un to darba plānā, ietverot tajā gan izvietojuma, gan licenču, to pārreģistrēšanas, gan pašvaldību tiesību, gan nodokļu jautājumus.Tāpat LSBA vērš uzmanību, ka azartspēļu nodoklis kopš 2012.gada ir celts četras reizes - no 2020.gada 1.janvāra par 24% azartspēļu automātiem un par 20% spēļu galdiem, no 2018.gada 1.janvāra par 30% azartspēļu automātiem un spēļu galdiem, no 2016.gada 1.janvāra par 4% azartspēļu automātiem un par 2% spēļu galdiem, bet no 2012.gada 1.janvāra - par 15% azartspēļu automātiem un spēļu galdiem.Attiecīgi nodoklis ir pieaudzis par 64% azartspēļu automātiem un par 62% spēļu galdiem, norāda Vērzemnieks. Tāpat 2018.gada 1.janvāri tika ieviests jauns azartspēļu nodevas objekts par azartspēļu pakalpojumus sniegšanas licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju. Azartspēļu komersanti maksā azartspēļu nodevu arī par azartspēļu organizēšanas vietas licences izsniegšanu vai pārreģistrāciju.Arī līdz šim, paaugstinot azartspēļu nodokli, plānotie budžeta ieņēmumi no "zemes" azartspēlēm ne vienmēr ir saņemti, uzsver Vērzemnieks. Ja par Covid-19 pandēmijas periodu prognozes neizpildi var skaidrot ar darbības aizliegumu, tad, piemēram, 2019.gadā azartspēļu nodoklis iekasēts tikai 93,6% apmērā no plānotā, nozarei reaģējot uz nodokļa un citām izmaiņām.LSBA ieskatā papildus vērtējama arī iespējamā azartspēļu nodokļa objekta maiņa uz bruto ienākumiem no azartspēlēm (GGR), kā arī ieviešams kāršu spēles turnīru regulējums.Tāpat LSBA uzskata, ka ir pamats atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no azartspēļu laimestiem.FM priekšlikums arī paredz mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem, novirzot 70% valsts pamatbudžetā un 30% pašvaldību budžetā (pašreiz 95% ir valsts pamatbudžetā un 5% pašvaldības budžetā).Šo priekšlikumu LSBA atbalsta, turklāt uzskata, ka pašvaldību daļai ir jābūt vēl lielākai - vismaz 50% apmērā, lai pašvaldības spētu izpildīt gan šobrīd tām uzticētus, gan ar pamatnostādnēm paredzētus jaunus uzdevumus, kas pastiprinātu spēlētāju un sabiedrības interešu aizsardzību un tiesību ievērošanu.Piemēram, pamatnostādnes paredz nodrošināt pašvaldībās profilakses pasākumus procesu atkarības, tostarp azartspēļu atkarības, risku mazināšanai, kā arī izstrādāt risinājumu alternatīvo brīva laika pavadīšanas veidu integrēšanai sabiedrībā, veidojot izklaides un attīstības centrus teritorijās, kur azartspēļu zāle ir vieglāk pieejama alternatīva salīdzinājumā ar citām brīvā laika pavadīšanas iespējām.Minēto uzdevumu pienācīga izpilde bez pietiekama finansējuma nav iespējama, uzsver Vērzemnieks.Tāpat LSBA ieskatā pašvaldību budžetos ieskaitāmi arī ienākumi no azartspēļu nodokļa par interaktīvo azartspēļu un valsts mēroga izložu organizēšanu.Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību minētos nodokļu politikas priekšlikumus, kurus varētu pieņemt kopā ar 2024.gada budžetu.Nodokļu sistēmas pilnveidošanas darba grupa rosina pārskatīt arī azartspēļu nodokli, norādot, ka kopš 2020.gada 1.janvāra šī nodokļa likmes nav mainījušās.FM ziņojumā teikts, ka azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar azartspēļu nodevas un nodokļa palīdzību. Vienlaikus azartspēļu nodevai un nodoklim ir fiskālā funkcija, kuras uzdevums ir vismaz daļēji nodrošināt ieņēmumus azartspēļu iespējamo negatīvo seku mazināšanai.Patlaban Latvijā azartspēļu nodoklis interaktīvajām azartspēlēm ir 10% apmērā no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.FM ziņojumā teikts, ka Lietuvā azartspēļu nodoklis interaktīvajām azartspēlēm ir 20% apmērā no organizēšanas ieņēmumiem. Igaunijā azartspēļu nodoklis interaktīvajām azartspēlēm ir 5% apmērā no organizēšanas ieņēmumiem, bet Igaunijā plānots paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi no 2024.gada līdz 6% apmēram un no 2026.gada līdz 7% apmēram no organizēšanas ieņēmumiem.Lai sabalansētu nodokļa likmes ar inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā un nodrošinātu valsts izdevumu pozīciju segšanu, izvērtēta iespēja no 2024.gada paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem - par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu par kalendāro gadu nodoklis pieaugtu no 5172 eiro uz 6204 eiro.Tāpat rosināts paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei - par katru galdu par kalendāro gadu no 28 080 eiro uz 33 696 eiro.Tiek rosināts arī paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida, - no 10% uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.

Bizness

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) plānoto azartspēļu nodokļa celšanu par 20%, otrdien valdības sēdē sacīja asociācijas pārstāve Līga Batalauska. Viņa norādīja, ka asociācija iebilst pret...

Spēļu biznesa asociācija iebilst pret azartspēļu nodokļa paaugstināšanu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...