Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības
finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas
process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā,
vēstīja Latvijas Radio. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim
gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus,
pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā aģentūrai LETA atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes
pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot
bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir
nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību,
sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja
visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus
arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus
pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes
pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību
pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to
projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast
arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies
atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5
miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot
pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām
pieejamos finanšu resursus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka rekreācijas centra būvniecības
darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota
ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma
attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan
ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka,
skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem
miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas
centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām
pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas
(LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem
nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek
pieņemti nepareizie lēmumi. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas"
saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu
līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Šodien Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi
meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī
veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības
finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju
par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību,
zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības
pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas
procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un
pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic
finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas
termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām,
pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs
nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās
īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda
saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi
saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi,
soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu
stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas
procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība,
taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē,
piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par
pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un
Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un
kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības
finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus
iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības
domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta
īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu
uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas
process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus,
Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības
Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka
pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus
pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu
eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā
iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita
samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi
risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās
situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas
aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā,
izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas
Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju,
to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu
siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai.
Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis
procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd.
Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez
seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām
štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik
darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt.
Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Rēzekne

Politika

Ekonomika

Māris Sprindžuks

Finanšu ministrija

Sabiedrība

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM), pieļāva vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris...

Sprindžuks: Ir bažas par Rēzeknes novada nespēju objektīvi novērtēt sev pieejamos finanšu resursus

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...