<div>

Nacionālā apvienība (NA), Saeimā skatot valsts budžetu pirmajā lasījumā, pārmeta valdībai, ka starp budžeta prioritātēm nav sadarbības pārtraukšanas ar "Krievijas kara ekonomiku".NA deputāts Artūrs Butāns frakcijas vārdā atzīmēja, ka ar šo budžetu tiks nostiprināti 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai, un atzina, ka NA atbalsta un atbalstīs aizsardzības stiprināšanas virzienu.

Seko līdzi portāla 1188.lv jaunumiem arī "Whatsapp" kanālā <a target="_blank" href="https://whatsapp.com/channel/0029Vb6zcYhIiRp25N9ArG3o">ŠEIT</a>

 Butāns arī vērtēja, ka, lai gan ir kāpums Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas neesot sasniegums, jo kopējā fondu apguves procenta bilancē Latvija joprojām esot ES apakšgalā.Politiķis arī sprieda, ja valsts aizņemas līdzekļus, tie būtu jānovirza aizsardzībai, uzņēmējdarbības un eksporta atbalstam, kā arī jaunu nodokļu maksātāju dzimstības veicināšanai, nevis "jānodeldē neefektīvā valsts pārvaldē".Butāns uzskata, ka Finanšu ministrija (FM) un valdība pret uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām izturas aroganti un aicināja mainīt šo attieksmi.Līdztekus Butāns norādīja, ka joprojām Latvijā ir sliktākā importa-eksporta bilance starp Baltijas valstīm.Tiek teikts, ka budžets mazinās nevienlīdzību un atbalstīs ģimenes ar bērniem, norādīja Butāns. "Bet mēs redzam, ka jaunās māmiņas arī turpmāk būs finansiālas nevienlīdzības priekšā," sprieda Butāns, norādot, ka ienākumi pēc bērna dzimšanas samazinās, bet izdevumi par bērnu palielinās.Butāns vaicāja, kāpēc starp budžeta prioritātēm nav sadarbības pārtraukšanas ar "Krievijas kara ekonomiku". Pēc viņa paustā, turpina pieaugt eksports uz Krieviju, un budžetā neesot ne rīcības, ne apņemšanās mazināt sadarbību ar šo valsti. Viņaprāt, koalīcija izliekas nedzirdam par NA piedāvāto "Krievijas kara nodevu".Politiķis arī pauda, ka FM joprojām izvēlas nepiemērot ieturējuma nodokli tiem, kas atbalsta Krievijas kara ekonomiku.Butāns sprieda, ka atrodas līdzekļi dažādam atbalstam citu valstu pilsoņiem vai personām, kas strādā ar imigrantu uzņemšanu, bet nevarot atrast naudu, piemēram, slimnīcu tīkla uzturēšanai, ģimenes valsts pabalsta palielināšanai vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsstundu apmaksai.Viņš minēja arī citus līdzīgus salīdzinājumus.NA uzskata, ka tā nevar balsot par budžetu, kura prioritātes ir "greizas vai pirmšķietami no lielā aizņēmuma aizsardzībai novirzīta tikai ceturtā daļa". "Mēs nevaram balsot par budžetu, kurā trūkst pietiekamas caurspīdības," sacīja Butāns.Viņš aicināja "nākt un pārspēt" opozīciju ar Eiropas standartiem atbilstošu atklātību, nevis "noslepenotiem izdevumiem un neatšifrētiem miljoniem". "Pārspējiet ar augstu debašu kultūru, kurā nekarina birkas un neslēpjas aiz lozungiem un kurā dominē profesionāli un finansiāli argumenti," teica deputāts.Savukārt NA deputāts Jānis Vitenbergs norādīja, ka Latvijas robeža esot "viegli pārvarams šķērslis visiem tiem, kas to grib darīt". Viņš uzsvēra, ka esot jāizdara savi mājasdarbi un jāstiprina iekšlietu struktūras.Līdztekus Vitenbergs norādīja, ka no ministru puses patlaban netiekot runāts par nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", kā arī par dzelzceļa līniju "Rail Baltica". Viņam esot sajūta, ka nākamajai valdībai tiek gādāts "kāds pārsteigums". "Galvenais mērķis ir nobumbulēt līdz šīs valdības beigām, un pēc tam gan jau kāds mēģinās kaut ko risināt un galā tiks," teica Vitenbergs.Deputāts arī norādīja, ka Satiksmes ministrijas budžets atgādinot "cauru sietu". Viņš vērsa uzmanību uz problēmām saistībā ar "Rail Baltica" izbūvi, kā arī uz to, ka 16% no sabiedriskā transporta reģionālajiem reisiem janvārī pārstāšot kursēt, skolas tiekot slēgtas, bet neesot skaidrības, kā pašvaldības varēs skolēnus nogādāt uz izglītības iestādēm.Viņš budžetu nodēvēja nevis par "drošības budžetu", bet par "atlikto un nerisināto problēmu budžetu".NA valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone sacīja, ka visās jomās nauda esot tikai līdzeklis, taču sociālajā atbalstā nauda esot mērķis. Viņasprāt, domājot par demogrāfiju, ģimenēm un bērniem, valdībai neveicas.Deputāte pauda, ka ģimenes ar bērniem ciešot no palielinātas nevienlīdzības. Tas notiek, ja palielina nepaliekamo minimumu strādājošajiem, bet proporcionāli nepalielina par apgādājamajiem, skaidroja deputāte. "Ja mēs paskatāmies uz jūsu budžetu un piedāvājumu, tad katrs bērns ģimenē ir vairāk nekā divas reizes mazāk vērtīgs jūsu acīs, nekā strādājošais," teica Indriksone.Līdztekus politiķe pievērsās "Programma skolā" finansējumam, norādot, ka pietrūkstot naudas gan nākamajā gadā, gan pēc tam. "Un nevar teikt, ka programma tiks īstenota pilnībā, ka visi mērķi tiks sasniegti, ja atbalsta personālam trūkst vairāku miljonu un nākamajos divos gados - vairāku desmitu miljonu finansējuma. Šajā budžetā tos mēs neredzam," atzina deputāte.Viņa norādīja arī uz to, ka neesot atbildes uz jautājumu, kā finansējuma modelis pielāgosies demogrāfijas situācijai, kas notiks, kad bērnu skaits klasē samazināsies zem šobrīd paredzētajos kritērijos novilktai minimālai līnijai.Tāpat Indriksone sacīja, ka valdība, kad vienojās par nodokļu pamatnostādnēm vidējā termiņā, apsolījusi, ka nodokļu izmaiņas līdz 2028. gadam nebūs, bet šī vienošanās esot pārkāpta un nodokļi tiekot mainīti. "Bet vakances mēs likvidēsim tikai kaut kad nākamgad. Pārskatīsim izdevumus kaut kad aiznākamgad. Un nulles budžets varbūt kādreiz būs, pēc Saeimas vēlēšanām," pauda deputāte, norādot, ka esot redzams uzlabojums budžeta sadaļā, kas attiecas uz drošību, taču pārējās sadaļās darāmā esot ļoti daudz.Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.</div>

Politika

Aktuāli

Nacionālā apvienība (NA), Saeimā skatot valsts budžetu pirmajā lasījumā, pārmeta valdībai, ka starp budžeta prioritātēm nav sadarbības pārtraukšanas ar "Krievijas kara ekonomiku". NA deputāts Artūrs Butāns frakcijas vārdā atzīmēja, ka...

Starp valdības budžeta prioritātēm nav sadarbības pārtraukšana ar Krieviju

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...