<div>Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) nolēmis nevirzīt Ventspils ostas pārvaldes parādu norakstīšanu Valsts kasei 14,8 miljonu eiro apmērā, liecina ministra ieraksts platformā "X".Viņš uzsver, ka pie Ventspils ostas nolaistās infrastruktūras, kur nepieciešamas līdz pat 100 miljonu eiro investīcijas, nav vainojama tikai Krievijas agresijas un sankciju ietekme."Vairāk nekā 35 gadus piekoptā "saimniekošana", kuras laikā ar ostas līdzekļiem, Eiropas fondiem un valsts atbalstu ir uzturēta Ventspils pilsētas infrastruktūra, veicinājusi pašas ostas atpalicību Baltijas ostu konkurencē," raksta ministrs.Ministrs šonedēļ plāno apkopot informāciju un nākamnedēļ tikties ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakciju un "Latvijai un Ventspilij" deputātiem, lai informētu par iespējamajiem risinājumiem.Satiksmes ministrijā (SM) aģentūrai LETA norādīja, ka plašāka informācija par risinājumiem sekos tuvākajā laikā.Savukārt Ventspils pašvaldība vēlāk izplatīja atbildes paziņojumu Švinkam, uzstājot, ka tā nevarot būt atbildīga par ostas finanšu grūtībām, jo lēmumu pieņemšanā nepiedaloties kopš 2020. gada janvāra.Kamēr pašvaldībai esot bijusi ietekme ostā, tikmēr Ventspils brīvostas pārvalde vienmēr esot pildījusi savas saistības attiecībā uz kredītu atmaksu, bet pašlaik ostas pārvalde spējot samaksāt rēķinus "tikai tāpēc, ka valdība ir atlikusi kredītsaistību atmaksu uz četriem gadiem".Ventspils dome, kuru vada Aivara Lemberga veidotā partija "Latvijai un Ventspilij", uzskata, ka situācija negatīvā virzienā mainījusies 2019. gada decembrī, kad to pārvaldībā pārņēma valsts, bet pašvaldība zaudēja ietekmi. Tagad Ventspils brīvostas pārvalde nespējot segt saistības, esot apgrūtināti "visi brīvostas pārvaldes īpašumi, kā arī kustamā manta, tādējādi tai nav iespējas saņemt finanšu resursus attīstības projektu īstenošanai"."Ventspils ostas sekmīga attīstība ir iespējama tikai ciešā sadarbībā starp valsti un pašvaldību, kā tas bijis vēsturiski, tādēļ Ventspils pašvaldība aicina Satiksmes ministriju uz konstruktīvu un mērķtiecīgu kopdarbu ostas nākotnes labā," teikts domes vārdā izplatītajā paziņojumā.TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka ZZS aicina dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes parādus, kas pārsniedz 19,9 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir Valsts kases aizdevumi.Pēc ZZS minēta, parādi radušies laikā, kad ostu pārvaldīja tikai valsts, un pirms pašvaldības atgriešanās ostas vadībā tie būtu jādzēš."Nekā personīga" vēstīja, ka Finanšu ministrija un Valsts kase pret šo ideju izturas piesardzīgi, norādot uz iespējamu neatļautu valsts atbalstu un nepieciešamību pēc īpaša likuma, lai daļu saistību norakstītu.Ostu likuma grozījumi, kas paredz pašvaldību pārstāvju atgriešanos ostu padomēs, šobrīd iestrēguši Saeimas komisijā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) kritizējis ZZS par politisku spiedienu un šantāžu, savukārt ZZS noliedz politisku motīvu esamību, uzsverot ekonomisko raksturu, skaidroja raidījums.Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2024. gadā tika pārkrauti kopumā 8,234 miljoni tonnu kravu, kas ir par 21% mazāk nekā 2023. gadā.Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.</div>

Ventspils

Aktuāli

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) nolēmis nevirzīt Ventspils ostas pārvaldes parādu norakstīšanu Valsts kasei 14,8 miljonu eiro apmērā, liecina ministra ieraksts platformā "X". Viņš uzsver, ka pie Ventspils ostas nolaistās...

Švinka nevirzīs Ventspils ostas pārvaldes parādu norakstīšanu Valsts kasei 14,8 miljonu eiro apmērā

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...