Pirms kombuča kļuva par modes dzērienu veselības veikalos un "Instagram"" veselīga dzīvesveida kontos, tā jau sen bija pazīstama mūsu platuma grādos ar daudz pieticīgāku vārdu — tējas sēne. Daudziem no mums šis dzēriens saistās ar bērnības atmiņām: ar vecmāmiņas virtuvi, kur uz palodzes vai skapjaugšas stāvēja liela, trīslitru burka ar brūnganu šķidrumu, kura virspusē slīdēja dīvaina, želejveidīga “sēne”.

Klusā laboratorija virtuvē

Tējas sēne bija kā neliels dzīvs organisms, kas vienkāršā burkā veica savu kluso ķīmiju — tā pārvērta parastu, saldinātu tēju par dzērienu, kuram tika piedēvētas dziednieciskas īpašības.

Katru nedēļu sēnei tika pievienota jauna saldā tēja, vecā tika nodzerta — skābena, dzirkstoša, ar neatkārtojamu garšu, ko ne visiem bērniem toreiz gribējās baudīt, bet daudzi iemīlēja tieši tādu, kāda tā bija.

Sēne dzīvoja kā ģimenes loceklis — to baroja, pārlēja, dažkārt dalīja citiem radiem un kaimiņiem. Tējas sēnei bija pat savs cikls: tā augot sadalījās vairākos "slāņos", un vecmāmiņas uzmanīgi atdalīja jauno slāni un nodeva to tālāk — gluži kā dzīvu mantu.

Tējas sēne kā tautas medicīna

Tējas sēnei ticēja — ne tikai kā atsvaidzinošam dzērienam, bet arī kā tautas medicīnai. Tika runāts, ka tā attīra organismu, uzlabo gremošanu, pazemina asinsspiedienu, palīdz saaukstēšanās gadījumā, un pat pagarina mūžu.

Lai gan šie apgalvojumi reti bija zinātniski pierādīti, vecmāmiņas zināja — ja dzer tējas sēni, sliktāk nekļūs.

Un bieži tieši tas bija svarīgākais: šī ticība un rūpība, ar kādu tika koptas lietas — arī tējas sēne. Tā bija daļa no mājas siltuma, pašgatavotā dzīves filozofijas, kur viss tika izmantots, nekas netika izniekots, un daba vienmēr bija sabiedrotā.

No skapjaugšas līdz "superfood" statusam

Šodien kombuča tiek pārdota stikla pudelēs ar moderniem uzrakstiem, dažādos garšās, ar chia sēklām, ogu ekstraktiem un ko tik vēl ne. Taču tās būtība paliek nemainīga — tas ir fermentēts, dzīvs dzēriens, kas radies, pateicoties mikroorganismu maģijai.

Un tie, kas bērnībā redzēja tējas sēni trīslitru burkā pie vecmāmiņas, var tikai pasmaidīt, ieraugot, kā šis senais padomju dzēriens ir kļuvis par pasaules veselības trendu.

Tējas sēne nav tikai dzēriens — tā ir dzīva kultūras un atmiņu daļa. Tā atgādina par laikiem, kad lietas tika darītas vienkārši, ar pacietību un sirds siltumu. Tā ir simbols tam, kā vecmāmiņas ar savām zināšanām un rūpēm bieži bija priekšā laikam — audzējot probiotikas vēl pirms mēs vispār zinājām, kas tās ir.

Lasi arī!

Latviešiem kvass, lietuviešiem – gira