Teju pēc 40 gadu pārtraukuma Latvijā ir konstatēts ligzdojošu mājas apogu pāris, kas pašlaik jaunatklātajā ligzdvietā Zemgalē jau aprūpē savus pēcnācējus, aģentūru LETA informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) komunikācijas speciāliste Kitija Balcare.

 

<div>Latvijas ornitoloģisko novērojumu vēsturē šis ir īpaši retais mājas apoga novērojums, kas veikts LOB putnu uzskaišu laikā, apzinot ligzdojošo putnu izplatību Latvijā.Mājas apogu Athene noctua 7.jūlija naktī Zemgalē konstatēja LOB darbiniece Tatjana Ignatoviča, kura bija devusies naktsputnu uzskaitē, cerot saklausīt griezes un paipalas, kā arī vienlaikus meklējot citas īpaši aizsargājamās sugas, lai papildinātu datus par to izplatību Latvijā.Ignatoviča informē, ka putns sēdējis uz elektrības vadiem un pustumsā bija grūti pamanāms, tomēr tā neierastā ķermeņa forma viņai likusi apstāties un pievērst tam pastiprinātu uzmanību. Viņa nolēmusi izpētīt situāciju un pavērot putna uzvedību, un noskaidrot papildu informāciju. Pēc brīža uz lauksaimniecības tehnikas angāra, kas atradās blakus, viņa pamanījusi otru putnu, kas licis viņai aizdomāties par iespējamo mājas apogu pāra klātbūtni un iespējamo ligzdošanu šajā teritorijā. Pēc neilga brīža viens no putniem aizlidojis, bet iedziedājies angāra iekšpusē, tajā pat laikā otrs putns vērojis viņu no savas sākotnējās atrašanas vietas. Ignatoviča piebilst, ka tonakt par mājas apoga ligzdošanu viņai neizdevies pārliecināties.Uzzinot par iespējamo mājas apogu novērojumu, pārliecināties par Latvijā reto ligzdotāju 8.jūlijā devās LOB darbinieks, putnu uzskaišu veicējs Edgars Smislovs, kurš dokumentāli fiksēja mājas apoga ligzdvietu, secinot, ka mājas apogu pāris tajā jau aprūpē savus mazuļus.Iepriekšējā retā reize, kad mājas apoga ligzdošana tika konstatēta Latvijā, bija 1984.gadā Ventspilī, kad putna ligzdošana pierādīta pilsētas nomales vistu fermā spraugā zem jumta pārseguma. Kopš 1986.gada ir zināmi tikai trīs mājas apoga pierādītas novērošanas gadījumi, proti, 1986.gadā - Iecavas apkārtnē, 1993.gadā - Skaistkalnē, un pēc 24 gadu pārtraukuma arī 2017.gadā - Mārupē.Mājas apogs ir pūčveidīgo putnu suga ar ļoti plašu izplatības areālu, kas aptver lielāko daļu Eiropas, daļu Āzijas un Ziemeļāfrikas. Latvija atrodas uz sugas areāla ziemeļu robežas. Mājas apogs ir nometnieks, ligzdo ēku spraugās un koku dobumos, pārtiek no sīkiem grauzējiem un putniem, kā arī sīkākām radībām - bezmugurkaulniekiem. Putns sastopams lauku ainavā ar ēkām un veciem kokiem, vistu un liellopu fermās, vecos parkos, apdzīvotas vietās un pilsētu nomalēs.Mājas apogs ir kļuvis ļoti rets ne tikai Latvijā. Vairākās Eiropas vietās tā areāls ir sašaurinājies, ko skaidro galvenokārt ar biotopu pārmaiņām, ieskaitot ligzdošanas vietu zudumu, lauksaimniecības intensifikāciju un pesticīdu lietošanu, kā arī vecu, dobumainu koku izciršanu un veco ēku pārbūvi.Datu ieguve par īpaši aizsargājamām sugām ES Putnu direktīvas 12.panta ziņojumam ir iespējama pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldei un Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālam atbalstam.</div>

Dzīvnieki

Teju pēc 40 gadu pārtraukuma Latvijā ir konstatēts ligzdojošu mājas apogu pāris, kas pašlaik jaunatklātajā ligzdvietā Zemgalē jau aprūpē savus pēcnācējus, aģentūru LETA informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) komunikācijas speciāliste...

Teju pēc 40 gadu pārtraukuma Latvijā konstatēts ligzdojošs mājas apogu pāris

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...