<div>Nelegālo migrantu kontroles pasākumi, kam nav nekāda cita tiesiska pamata kā tikai personas ādas krāsa, var pārkāpt tiesības uz privāto dzīvi un būt diskriminējoši, tādējādi radot kaitējumu arī personas pašcieņai un reputācijai, pauda Tiesībsarga birojā.Birojā uzsver, ka arī pašvaldības policijai ir tiesības kontrolēt, vai persona valstī uzturas legāli, tomēr tas jādara likumu ietvaros.Birojā atsaucās uz izskanējušo informāciju par Rīgas pašvaldības plānoto nelegālo migrantu kontroles pastiprināšanu.Birojā norāda, ka no publiski pieejamās informācijas nav skaidri saprotams, kā tieši izpaudīsies šī kontrole un vai praksē netiks veikti arī citi pasākumi. Vienlaikus no Rīgas pašvaldības policijas paustās informācijas var noprast, ka iepriekšminētā profilēšana publiskās vietās nenotiks, secina birojā.Tas skaidro, ka atbildīgajām iestādēm ir tiesības kontrolēt, vai personām ir tiesisks pamats uzturēties Latvijā, piemēram, vai tām ir vīza vai uzturēšanās atļauja. Tomēr pamatā tā ir valsts funkcija, ko pilda Valsts robežsardze sadarbībā ar citām iestādēm. Policistiem, tostarp pašvaldības policistiem, atbilstoši likumam "Par policiju" ir pienākums atbalstīt Valsts robežsardzi ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontrolē un profilaksē. "Tādējādi pašvaldības policijas iesaiste migrācijas kontrolē nav nekas pavisam jauns," norāda birojā.Vienlaikus ir jānošķir situācijas, kad atbildīgās iestādes reaģē uz konkrētu informāciju par to, ka kādai personai nav tiesības uzturēties Latvijā vai arī kādā vietā uzturas personas, kam nav tiesiska pamata būt valstī, no situācijām, kad tiek veiktas nekonkrētas pārbaudes, piemēram, uz ielas vai citās publiskās vietās.Pirmajā situācijā, kā norāda Tiesībsarga birojā, atbildīgās iestādes, piemēram, Valsts robežsardze vai policija, veic pārbaudi, reaģējot uz konkrētām ziņām par likumpārkāpumu. Likumā "Par policiju" ir noteiktas policijas darbinieku tiesības identificēt personas, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu, tai skaitā pārbaudot personību apliecinošos dokumentus. Tādējādi šādās situācijās ir skaidrs pamatojums nepieciešamībai pārbaudīt personas identitāti - dokumentus.Savukārt otrajā situācijā, ja ir runa par nekonkrētām pārbaudēm izlases veidā publiskās vietās, var būt iemesls runāt par tā dēvēto profilēšanu. Atšķirīga attieksme publiskā vietā, kas balstās tikai uz personas ādas krāsu, var veidot diskriminējošu attieksmi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.panta kopsakarā ar 8.pantu (privātās dzīves neaizskaramība). Lai noskaidrotu, vai ir noticis pārkāpums, ir būtiski pārbaudīt, vai atšķirīgai attieksmei bija kāds saprātīgs pamats vai iemesls, piemēram, vai pēc šo darbību veikšanas tika sākta lietvedība par likumpārkāpumu, skaidro Tiesībsarga birojā.Kā šādās lietās ir norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ir jāpārbauda, vai amatpersonu rīcības motīvs, piemēram, izvēloties tieši konkrēto personu dokumentu pārbaudei, bija rasē balstīti aizspriedumi. Tiesa ir uzsvērusi, ka šāds valsts pienākums ir svarīgs, lai panāktu, ka aizsardzība pret diskrimināciju nav tikai iluzora, lai skartajām personām tiktu nodrošināta aizsardzība pret stigmatizāciju, kā arī, lai novērstu ksenofobisku attieksmju izplatību.Vienlaikus tas vēl nenozīmē, ka jebkādas policijas darbības pret konkrēto personu grupu automātiski būs diskriminējošas vai profilējošas, pat ja tās būs selektīvas. Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē viens no izšķirošiem elementiem šādās lietās ir bijusi pašas personas uzvedība, un vai šī uzvedība, neatkarīgi no personas tiesiskā statusa, varētu būt devusi pamatu uzskatīt, ka ir izdarīts likumpārkāpums.Savukārt attiecībā uz likumīgās migrācijas ierobežošanu Tiesībsarga birojā atzīmē, ka pamatu ieceļošanai un vīzu, uzturēšanās atļauju iegūšanai nosaka normatīvie akti. "Tāpat kā citās situācijās, Saeima, protams, var grozīt normatīvos aktus, ja vien tas neskar kādas citas valsts saistības," piebilst birojā.Tajā skaidro, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu migrācija ir ES un dalībvalstu dalītā kompetence. Tas nozīmē, ka ir noteikti pamati, uz kuriem Latvijai un citām ES dalībvalstīm ir pienākums piešķirt personai ieceļošanas un uzturēšanās tiesības, jo to nosaka ES tiesību akti vai citi starptautiskie tiesību akti.Vienlaikus tajās jomās, ko šie ES vai starptautiskie tiesību akti neskar, Saeima var lemt par kādu tiesību samazināšanu. Kā piemēru Tiesībsarga birojā min, ka, reaģējot uz Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, Saeima grozīja Imigrācijas likumu, nosakot, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju tikai noteiktos gadījumos.Savukārt faktiska ieceļošanas vai uzturēšanās tiesību ierobežošana bez tiesiska pamata gan nav pieļaujama, uzsver Tiesībsarga birojā.Kā vēstīts, Nacionālās apvienības (NA) politiķi ar Rīgas vicemēru Edvardu Ratnieku (NA) priekšgalā rosinājuši pastiprināt nelegālo migrantu kontroli Rīgā.Tostarp Ratnieks aicinājis rīdziniekus, kuriem ir informācija vai aizdomas par nelegālo migrantu pulcēšanās vietām, ziņot par tām pašvaldības policijai.Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass uzsvēris, ka pašvaldības policija neķerstīs cilvēkus uz ielām un neprasīs tūristiem uzrādīt dokumentus. Tā vietā tikšot pārbaudītas vietas, kur var pulcēties nelegālie imigranti, un pārbaudītas personas, kuras Latvijā varētu uzturēties nelegāli.Tikmēr Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts iepriekš paudis, ka Ratnieks pārspīlē nelegālo migrantu izplatības problemātiku galvaspilsētā.Lai arī šogad Rīgā pašvaldības policija aizturējusi 22 nelegālos migrantus, Pujāts vērsa uzmanību, ka tā ir niecīga daļa no migrantu daudzuma, kas aizturēts citviet valstī vai arī robežsardze nav pieļāvusi šķērsot viņiem Latvijas-Baltkrievijas robežu.</div>

Tiesībsargs

Imigranti

Sabiedrība

Nelegālo migrantu kontroles pasākumi, kam nav nekāda cita tiesiska pamata kā tikai personas ādas krāsa, var pārkāpt tiesības uz privāto dzīvi un būt diskriminējoši, tādējādi radot kaitējumu arī personas pašcieņai...

Tiesībsarga birojs: Migrantu kontrole, pamatojoties tikai uz ādas krāsu, var pārkāpt tiesības uz privāto dzīvi

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...