Tirgotāji nepiekrīt Rukam un uzstāj uz kriminālatbildības saglabāšanu

Latvijā atkal uzvirmojušas diskusijas par sīko zādzību dekriminalizāciju, proti, par iespēju aizstāt kriminālatbildību ar administratīviem sodiem gadījumos, kad nozagto mantu vērtība nepārsniedz noteiktu robežu. Lai gan šis priekšlikums nav jauns, līdz šim tas regulāri saskāries ar asu pretestību no tirgotāju puses. Lielākie mazumtirdzniecības tīkli un nozares pārstāvji uzsver, ka šādas izmaiņas radītu drošības riskus un veicinātu zagšanas vilni.
Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs norāda, ka policijai jau šobrīd trūkst efektīvu instrumentu zagļu notveršanai – tai nav piekļuves valsts datubāzei ar iedzīvotāju ID vai pases fotogrāfijām. Tā rezultātā, pat ja tirgotājs nodrošina videoierakstu vai foto ar iespējamā likumpārkāpēja attēlu, policija nereti nespēj to identificēt. Tas lieki patērē gan laiku, gan resursus, vienlaikus neveicinot noziegumu atklāšanu.Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka viedoklis par sīko noziegumu dekriminalizāciju skatāms <a target="_blank" href="https://www.1188.lv/zinas/ruks-par-siko-noziegumu-dekriminalizacijas-nepieciesamibu-par-so-garo-un-neefektivo-procesu-maksa-nodoklu-maksataji/48583">ŠEIT</a>.
Mazumtirdzniecības tīkli “Maxima” un “Rimi” pauž bažas, ka dekriminalizācija varētu veicināt visatļautības sajūtu un zādzību skaita pieaugumu. “Maxima Latvija” norāda uz pieredzi Lietuvā un Igaunijā, kur līdzīga regulējuma ieviešana esot novedusi pie zādzību skaita pieauguma. “Rimi” pārstāvis savukārt uzsver, ka nelielas zādzības veido lielāko daļu pārkāpumu, ar ko nākas saskarties ikdienā, tāpēc svarīgi būtu skaidri definēt, kad un kā iestājas atbildība.
Diskusijas centrā ir jautājums – vai pirmreizēji pārkāpumi būtu sodāmi administratīvi, bet atkārtoti – jau krimināli? Tirgotāji uzsver, ka arī pirmā zādzība ir būtisks pārkāpums, jo skar privātpersonu – uzņēmumu, kuram tiek nodarīti zaudējumi. Danusēvičs papildina, ka administratīvais sods valstij neko nemaina, savukārt tirgotājam tiek atņemts būtisks instruments – iespēja vērsties pret zagli ar atbilstošu spēku.
Tāpat tiek norādīts uz sistēmiskām problēmām – modernu meklēšanas rīku trūkumu un ilgstošu nespēju efektīvi risināt pārkāpēju identificēšanu. Nozare uzskata, ka valsts prioritātei būtu jābūt šīs problēmas sakārtošanai, nevis darba apjoma samazināšanai policijai uz tirgotāju rēķina.
Lai gan sīko noziegumu dekriminalizācija teorētiski varētu atvieglot tiesībsargājošo iestāžu darbu, pašlaik tirgotāji brīdina – tas var radīt ilgtermiņa sekas, tostarp sabiedrības uztveres maiņu, ka zādzība ir “nebūtisks pārkāpums.” Tādējādi, pirms virzīt šādas izmaiņas likumdošanā, eksperti aicina rūpīgi izvērtēt reālās sekas un nodrošināt drošības mehānismus gan veikalu darbiniekiem, gan klientiem.

360 Ziņas

Latvijā atkal uzvirmojušas diskusijas par sīko zādzību dekriminalizāciju, proti, par iespēju aizstāt kriminālatbildību ar administratīviem sodiem gadījumos, kad nozagto mantu vērtība nepārsniedz noteiktu robežu. Lai gan šis priekšlikums nav jauns,...

Tirdzniecības tīkli kategoriski iebilst pret sīko noziegumu dekriminalizāciju: "Lietuvā un Igaunijā tas ir veicinājis zādzību pieaugumu"

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...