Medijs: Tramps meklē izeju no kara Tuvajos Austrumos

Donalds Tramps Irānas kara trešajā nedēļā atradās Ovālajā kabinetā, kad viņa uzticamāko padomnieku komanda ieradās, lai paziņotu nevēlamo. Viņa ilggadējais aptauju veicējs Tonijs Fabricio bija apkopojis datus, kas liecināja, ka Trampa uzsāktais karš ASV kļūst arvien nepopulārāks. Degvielas cenas valstī pakāpušās virs 4 dolāriem par galonu (1 galons ir 3,79 litri. Red.), akciju tirgi nokritušies līdz pēdējo gadu zemākajam līmenim, un miljoniem amerikāņu tobrīd gatavojās iziet ielās, lai protestētu. Tobrīd jau bija apstiprināta trīspadsmit amerikāņu karavīru nāve Tuvajos Austrumos. Daži no Trampa galvenajiem atbalstītājiem jau bija atļāvušies kritizēt konfliktu, kam nav redzamas skaidras beigas.Baltā nama kancelejas vadītājai Sjūzijai Vailsai un nelielai palīgu grupai bija jāpasaka prezidentam, ka, jo ilgāk karš turpināsies, jo vairāk tas mazinās sabiedrības atbalstu un republikāņu izredzes saglabāt varu novembrī gaidāmajās vidustermiņa vēlēšanās.Trampu šis skarbais brīdinājums satrauca. Prezidents pēdējo dienu rītus sāka, noskatoties militārpersonu sagatavotos videoierakstus ar panākumiem kaujas laukā. To žurnālam TIME stāstījusi kāda augsta ranga amatpersona valsts administrācijā. Viņš saviem padomniekiem teicis, ka Irānas radīto kodoldraudu likvidēšanu varētu pozicionēt kā vienu no viņa ievērojamākajiem sasniegumiem.Taču Vailsa bija noraizējies, ka palīgi prezidentam sniedz izpušķotu priekšstatu par to, kā karu patiesībā uztver ASV iekšienē, sakot Trampam to, ko viņš vēlas dzirdēt, nevis to, kas viņam patiesībā būtu jādzird. TIME avoti atklāj, ka kancelejas vadītāja mudinājusi kolēģus būt "atklātākiem pret bosu" sarunās par politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem.Donalds Tramps pirmsvēlēšanu laikā solīja atdzīvināt ASV ekonomiku un pasargāt Ameriku no ārvalstu konfliktiem. Taču tā vietā viņš ir uzsācis karu, kaut viņam nebija pilnvaru to darīt, un tagadējās ekonomiskās sekas, iespējams, ir tikai visu likstu sākums.Mēnesi pēc lielākās naftas krīzes mūsdienu vēsturē sākuma globālās izaugsmes prognozes tiek samazinātas, naftas deficītu izjūt visā Eiropā un Āzijā, un enerģijas tirgotāji brīdina, ka pasaule vēl nav neapjauš šī kara seku patieso nopietnību.Prezidents ir jūtami neapmierināts ar radušos situāciju, nikns par kara negatīvo ietekmi un nonācis konfliktā ar vairākiem viņam pietuvinātiem cilvēkiem administrācijā. Divi padomnieki un divi Kongresa locekļi, kuri ar Trampu runājuši pēdējās nedēļas žurnālam TIME atklāj, ka pieaugošās politiskās un ekonomiskās sekas liek prezidentam meklēt atkāpšanās ceļu.Tramps viņiem esot teicis, ka vēlas pārtraukt uzsākto militāro operāciju, jo baidās, ka tas varētu kaitēt republikāņiem vidustermiņa vēlēšanās. Vienlaikus viņš arī vēlas, lai operācija būtu pārliecinoši veiksmīga. Tramps tagad meklējot veidu, kā pasludināt uzvaru, apturēt karu un cer, ka ekonomiskie apstākļi stabilizēsies pirms pieaugs politiskais kaitējums viņa partijai. "Laika logs ir šaurs," teikusi kāda augsta ranga administrācijas amatpersona, kurai, tāpat kā citiem, kas tika intervēti šim rakstam, žurnālisti piešķīra anonimitāti. 1. aprīļa uzrunā tautai Tramps mēģināja izlīst caur adatas aci. Viņš slavēja ASV militāros triumfus un paziņoja, ka operācija tuvojas noslēgumam, vienlaikus sakot, ka vēl nākamās divas, trīs nedēļas turpinās "ārkārtīgi spēcīgus" uzbrukumus Irānai Islāma un draudēja iznīcināt valsts enerģētikas infrastruktūru. "Mēs viņus atgriezīsim akmens laikmetā, kur viņiem arī jābūt," sacīja prezidents.Un tomēr, Baltā nama prezidenta komandā arvien vairāk tiek atzīts, ka situācija varētu kļūt nekontrolējama. Trampa galvenie sabiedrotie, tostarp aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, bija pārsteigti par atriebības uzbrukumiem, ko Teherāna veica pret ASV un Izraēlas mērķiem visā reģionā, tostarp valstīs, kuras ilgi tika uzskatītas par neaizskaramām: Kuveitā, Bahreinā, Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Katarā, kas gan devusi patvērumu Irānas teroristisko grupējumu atzariem, gan bijusi uzticams diplomātijas kanāls starp ASV un Hamās.Apspriedēs pirms kara uzsākšanas Hegsets paļāvās, ka uz šo uzbrukumu Irāna reaģēs tik pat klusi kā uz iepriekšējo, pagājušā gada jūnijā, kad ASV uzbruka Irānas kodolobjektiem. Taču Hegsets tika pārsteigts nesagatavots, uzskata persona, kura pārzina notikumus Baltā nama aizkulisēs. Pentagons to publiski neatzīst. "ASV armija ir vismodernākā, visaptverošākā un kaujās pārbaudītākā plānošanas organizācija pasaulē. Vēl ilgi pirms operācijas "Epic Fury" (“Episkās dusmas”) uzsākšanas mēs jau bijām visu paredzējuši, izspēlējuši kara simulācijas spēles un pilnībā sagatavojušies jebkurai iespējamai Irānas reakcijai, sākot no vājākās reakcijas līdz vissmagākajai eskalācijai," laikrakstam TIME stāstīja Hegseta galvenais līdzgaitnieks Šons Pārnels. "Nekas no tā, ko Irāna dara, mūs nepārsteidz. Mēs esam gatavi, mēs dominējam un mēs uzvaram," viņš teicis.Saskaņā ar Pentagona datiem, operācija “Episkās dusmas” bijusi nepārprotami veiksmīga. 90% Irānas raķešu jaudas ir samazināta vai iznīcināta, aptuveni 70% tās palaišanas iekārtu ir neitralizētas, vairāk nekā 150 jūras spēku kuģu ir nelietojami vai iznīcināti, un Irānas augstākais līderis Ali Hamenei ir nogalināts līdz ar daudziem citiem Irānas vadoņiem. Tomēr arvien mazāk ticams, ka Tramps sasniegs mērķus, ko viņš sākotnēji izziņoja - neatgriezeniski bloķēt Teherānas ceļu uz kodolieročiem, likvidēt tās ballistisko raķešu programmu un aizstāt islāma autokrātisko režīmu ar Rietumu pasaulei draudzīgāku valdību. Militārās agresijas pret Irānu līdzdalībniekam un aizstāvim, Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu bija citāds priekšstats par to, kā viss varētu attīstīties. Pēdējos pirmskara mēnešos Netanjahu Trampu iedrošinājis, sakot, ka līdzšinējiem panākumiem pret Irānu jākalpo kā prelūdijai ilgstošākai nu noslēdzošai uzbrukuma kampaņai. Tā laikrakstam TIME stāstījusi kāda Izraēlas amatpersona. 11. februārī Netanjahu bija ieradās Vašingtonā uz privātu tikšanos ar prezidentu, kas ilga vairākas stundas. Netanjahu Trampam stāstījis, ka Irāna cenšas novilcināt laiku un slepeni steidzas izstrādāt atombumbu. "Mēs esam tik tālu tikuši, Donald, mums jāpabeidz iesāktais," Netanjahu teicis Trampam.Gatavošanās uzbrukuma sākta gandrīz mēnesi pirms tā izpildes, atklāj žurnāla anonīmie avoti. Tas esot prasījis vairākas nedēļas ilgas rūpīgas koordinācijas, lielākoties cieši konsultējoties ar Izraēlas kolēģiem. Kad laikraksts "New York Times" 17. februārī publicēja informāciju par operācijas plānošanu, Tramps esot rupji izlamājis savus palīgus par informācijas nopludināšanu un jau drīz presei paziņoja, ka uzbrukums Irānai notiks tuvāko 10 līdz 15 dienu laikā, lai gan viņš labi zināja, ka tas notiks daudz ātrāk. "Viņš apzināti maldināja medijus un sabiedrību”, stāsta anonīmais Baltā nama pārstāvis.Tramps kļuva tik piesardzīgs pret informācijas noplūdēm, ka vēl vairāk sašaurināja sev pietuvināto loku. Dienu pirms uzbrukuma, 27. februārī viņš devās uz Mar-a-Lago. Viņa palīgi sapulcējās, tā saucamajā, Situāciju telpā. Trampu neapmierināja klātesošo lielais skaits un tas, ka dažus no viņiem prezidents nepazina nemaz vai nepazina pietiekami labi, lai uzticētos. Kādā brīdī viņš pēkšņi paziņoja, ka operācija Irānā ir atcelta. Tas bija vēl viens viltus solis, jo jau bija pieņemts lēmums uzbrukt tajā pašā naktī. Kad sanākušie izklīda, viņš atkal sasauca mazāku, uzticamāku personu loku, kuru vidū bija tie, kurus viņš vēlējās redzēt sev blakus, kad kritīs pirmās bumbas. Tajā pat vakarā Tramps vakariņoja Mar-a-Lago terasē nelielā kompānijā, kurā bija administrācijas vadītāja vietnieks Stīvens Millers, valsts sekretārs Marko Rubio, sūtnis Stīvs Vitkofs un Baltā nama padomnieks Deivids Voringtons. Pie vakariņu galda nebija viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa (Dž. D. Venss). Tas esot saskaņā ar standarta valdības nepārtrauktības protokolu, kas paredz, ka prezidents un viceprezidents jutīgu nacionālās drošības operāciju laikā jātur atsevišķi. Venss no prezidenta uzticamības personu loka visspēcīgāk iestājās pret operāciju, liecina divi avoti, kas pārzina apspriedes. "Dž. D. tas tiešām nepatīk, bet, kad lēmums ir pieņemts, tas ir pieņemts, vai ne?", Tramps sacījis vakariņotājiem. Baltā nama avots apgalvo, ka Venss pirms ofensīvas izklāstīja gan ieguvumus, gan riskus, piebilstot: "Kad prezidents pieņems lēmumu, viceprezidents to atbalstīs 110% apmērā!".Operācija “Episkās dusmas” Irānā sākās ar plašu triecienu kārtu, kurā tika nogalināts Irānas augstākais līderis. Teherānas atbilde bija plaša. Raķešu un dronu uzlidojumi ASV bāzēm Irākā un Sīrijā, apšaudes Izraēlas pilsētās, komerckuģu apstādināšana Persijas līcī un koordinēti starpnieku kaujinieku uzbrukumi visā reģionā. Hegsets bija starp tiem, kurus tas ļoti pārsteidza. “Viņš gaidīja, ka irāņi kaut kādā veidā cīnīsies pretī, bet, kad viņi sāka uzbrukt praktiski visam reģionam, viņš aptvēra patieso situācijas nopietnību,” teicis TIME avots.Šķita, ka administrācija bija pārsteigta arī par Irānas uzdrošināšanos pārņemt kontroli pār Hormuza šaurumu, caur kuru katru dienu tiek transportēti aptuveni 20% visas pasaules naftas. Degvielas cenām strauji pieaugot, Tramps centās to uztvert kā nepatīkamu, bet vajadzīgu kompromisu, īstermiņa slogu, lai novērstu Irānas kodoldraudus.No vienas puses, Tramps saskatīja vērtību Irānas agresīvajā reakcijā, uzskatot, ka tā apstiprinās viņa argumentāciju, ka Islāma Republika rada destabilizējošus draudus. "Tagad, kad esat redzējuši, kā viņi pēdējo divu dienu laikā ir izturējušies pret citām reģiona valstīm, ir skaidrs, ka viņi būtu iznīcinājuši tās visas," Tramps žurnālam teica 4. marta telefonsarunā. Tomēr padomnieki bija noraizējušies, ka karš aizbiedēs Trampa politiskos atbalstītājus, kurus iepriekš piesaistīja Trampa solījums izvairīties no jaunām nepatikšanām ārzemēs. ASV administrācija tagad saskaras ar gandrīz akrobātisku izaicinājumu - atrast izeju no kara, saglabājot uzvarētāja stāju.Izveidot režīmu, kas ir stabilāks un Rietumiem draudzīgāks nekā līdzšinējais, izrādījies sarežģītāk, nekā Tramps domāja. Kad Tramps marta sākumā runāja ar laikrakstu TIME, viņš runāja arī par režīma maiņu: “Es vēlos būt iesaistīts jaunā Irānas līdera izvēlē,” viņš teica. “Viņi paši var izvēlēties to cilvēku, bet mums jāpārliecinās, ka tas ir kāds, kurš ir saprātīgs attieksmē pret Amerikas Savienotajām Valstīm.” Pēc mēneša, savā 1. aprīļa runā viņš maldinoši apgalvoja, ka tas nekad nav bijis viņa mērķis.Analītiķi spriež, ka Hormuza šauruma atvēršana, visticamāk, prasītu vai nu ilgstošu militāru okupāciju ar ASV spēku sauszemes klātbūtni, vai arī sarunu ceļā panāktu karadarbības izbeigšanu. Neviens no šiem ceļiem nav vienkāršs. Netanjahu un Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans sliecas paildzināt konfliktu, uzskatot to par retu iespēju vājināt kopīgo pretinieku. Taču viņi arī atzīst savu atkarību no Trampa laika plānošanas un grafika. Tuvojoties Izraēlas vēlēšanām, Netanjahu Trampa atbalsts ir vajadzīgs, atklāj Izraēlas amatpersona. "Viņi darīs to, ko es viņiem likšu," par izraēliešiem laikrakstam TIME teicis Tramps. "Viņi ir bijuši labi komandas spēlētāji. Viņi apstāsies tad, kad apstāšos es."Trampa lēmumus lielā mērā ietekmē bažas par ASV vidustermiņa vēlēšanu iznākumu novembrī. Daži padomnieki prezidenta retorikā saklausa samierināšanos ar iespējami negatīvu iznākumu. Privātās diskusijās Tramps pasācis norādīt, ka pie varas esošā partijas mēdz zaudēt pozīcijas vidustermiņa vēlēšanās. TIME avots spriež, ka Trampam varētu būt grūti izvairīties no tādas vēstures atkārtošanās, taču vēsture arī liecina, ka zaudējums vēlēšanās nav sliktākais, kas var notikt ar prezidentu, kurš savu tautu ievilcis karā.

360 Ziņas

Donalds Tramps Irānas kara trešajā nedēļā atradās Ovālajā kabinetā, kad viņa uzticamāko padomnieku komanda ieradās, lai paziņotu nevēlamo. Viņa ilggadējais aptauju veicējs Tonijs Fabricio bija apkopojis datus, kas liecināja, ka...

Tramps meklē izeju no kara Irānā - aizkulišu sarunas, mediju maldināšana, bailes no zaudējuma vidustermiņa vēlēšanās

Madara Rudzīte, 360 Ziņas žurnāliste

Tev varētu patikt

Ielādējam...