Žiga ceļojumi. Nu un pārējā figņa/Facebook
Kolorītais ceļojumu blogeris un rakstnieks Žigimants Krēsliņš, kurš plašāk zināms kā Žigis, kopā ar sievu šobrīd izbauda dzīvi Austrālijā. Viņš ceļo, piedzīvo un iedvesmo – bet kā izdodas dzīvot sapņu dzīvi bez klasiskā "no deviņiem līdz sešiem" režīma? Sarunā ar 1188.lv Žigis pastāstīja, kā viņam tas izdevies!
Žigis teic, ka labu laiku tā arī strādājis – kā lielākā daļa tautieši, taču tad sapratis, ka ne tikai viņam tas īsti neiet pie sirds, bet arī veselība lika par sevi manīt.
"Tā strādājot, izdzīvot var. Jā, varbūt kaut kaut kur arī ar ģimeni sanākt aizbraukt, bet tā nav dzīve, ka tu strādā cita labā un nevar darīt visu, kas ienākt prātā, jo jāiet uz darbu! Esmu apzinīgs cilvēks – ja kaut ko apņemos, to arī daru. Vienu brīdi es sapratu, ka tā es nevaru. Es tobrīd strādāju vienlaikus trīs darbos, bet bagātāks tā arī nepaliku. Man šķiet, ka ne viens vien to var apstiprināt, darot tā kā es, ja vien tie nav deputāti. Arī veselība sāka streikot. Es sievai pateicu, ka es tā vairs nevaru. Protams, tas ir baigi grūti, bet tagad es domāju, ka šis bija labākais lēmums."
Kad "trauciņš bija pilns", Žigis pieņēma lēmumu uz vairākiem mēnešiem doties nezināmajā uz Dienvidameriku – bez valodas zināšanām, bez konkrēta mērķa. "Tur esot, es sapratu – man patīk! Sapratu, ka man jādara viss, lai es šādi varētu braukāt.
Es nekad neesmu slēpis, ka nāku no nabadzīgas ģimenes. Nekad nevarējām atļauties kaut kur braukt. Mani ne vienmēr varēja arī klases ekskursijā aizlaist,līdz ar to es sāku domāt – kā nopelnīt. Un tā jau laikam ir, ka viss sakārtojas, ja tu zini, uz ko vēlies iet."
Viens no galvenajiem ienākumu avotiem Žigim ir viņa sarakstītās ceļojumu stāstu grāmatas. "Par rakstnieku vai pasākumu organizatoru es nekad nebiju domājis kļūt, bet tā sanāca. Nāca iespēja novadīt vienu vai otru pasākumu, nāca arī piedāvājums gan man, gan sievai vadīt arī starptautiskus seminārus – tā pamazām nāca kaut kādas naudiņas. Es rakstīju arī žurnālam, bet no tā neko daudz nopelnīt nevarēja. Tad man nāca ideja par grāmatu."
Sākumā gan visi esot Žigi atrunājuši, bet, kā jau Žigis, neklausot citus, tomēr darījis pa savam: "Jā, nevajag nevienu klausīt. Man teica, ka tas ir dārgi, kurš tad tur lasīt. Es to uzrakstīju un noliku atvilktnē sev. Nāca kovidlaiks, es lēnām sāku to procesu iekustināt. Man bija arī palīgi, jo grāmatu izdot ir ļoti dārgi. Ja neizdodas pārdod vismaz 700 eksemplārus, tad tu esi mīnusā – tā tāda mana izpratne. Var jau protams "pa lēto", bet es, ja daru, tad daru riktīgi. Man vienmēr vajag visu perfekti. Pirmajai grāmatai man vajadzēja visu to labāko – vākus, labāko papīru un visu.
Tā lieta aizgāja, cilvēkiem patika tas stils, viņi pirka un es zināju, ka pirks.
Un tā viena, otra, trešā grāmata... Tagad sanāk tā, ka tu ceļo, raksti grāmatu, paliek pāri arī dzīvošanai, bet, protams, ka es neceļoju, lai rakstītu. Ceru, ka nekad tas nepienāks. Ģimenē jau arī es neesmu vienīgais pelnītājs.
Kad saka, ka esmu baigi bagātais, braukājot apkārt, tad es varu teikt, ka nevajag nemaz būt bagātam – jānosaka prioritātes. Glauna mašīna vai stilīgas drēbes nav par mani. Domāju, ka ne šīs lietas nosaka cilvēka varēšanu un citas lietas," smejot teic Žigis.
Žigis grāmatas raksta, atgriežoties no ceļojuma. Un ne par katru viņš raksta. Tas esot pēc sajūtām: "Ja jūs man jautātu, vai būs grāmata par Austrāliju, tad es pieļauju, ka jā, jo emocijas jau ir krutas, bet 100% pateikt es nevaru. Es ceļojuma laikā neveicu pierakstus, es rakstu pēc atmiņas, emocijām un bildēm."
Žiga Austrālijas ceļojuma piedzīvojumiem varēsiet sekot līdzi viņa "Facebook" lapā "Žiga ceļojumi. Nu un pārējā figņa", un ar īpašiem stāstiem viņš turpinās ik pa laikam dalīties arī ar portālu 1188.lv
Lasi arī!
Mierīgs Žiga rīts Austrālijā – sviestmaižu ballīte ar ķenguru bandu
Žiga ceļojumi. Nu un pārējā figņa/Facebook