No pansionāta Latvijā uz fronti Ukrainā – Laucienes iedzīvotāja Ulda Volmāra stāsts

Talsu pusē, netālu no Nurmuižas, kur dabas klusumā ganās
zirgi, savas dienas aizvada Uldis Volmārs – latviešu brīvprātīgais, kurš karā
Ukrainā zaudēja abas kājas. Taču viņa gars ir palicis nelokāms. Tagad, pēc
ilgas rehabilitācijas, viņš gatavojas atgriezties frontē – šoreiz kā dronu
pilots, vēsta 360 Ziņas.

Pirms diviem gadiem Uldis pārcēlās uz Laucienes pansionātu –
ne tikai fiziski atgūties pēc ievainojumiem, bet arī dziedēt emocionālās
brūces. Ikdienas pastaigās ar elektrisko skūteri viņš bieži dodas satikt savu
draudzeni – ķēvīti vārdā Monserota. Tieši viņai, kā pats saka, viņš pateicas
par spēju atrast mieru.

“Tie, ar kuriem es dienēju, esam palikuši tikai trīs,” viņš
saka, vienlaikus sarunājoties ar zirgu.

Kā latviešu brīvprātīgais ar iesauku “Baķka” Uldis 2022.
gada martā pievienojās Ukrainas armijas 59. brigādei. Jūlijā kasešu bumbas
sprādzienā viņš zaudēja kāju, bet vēlāk, gangrēnas dēļ – arī otru. Viņš bija
pirmais latvietis Ukrainas karā, kurš guvis tik smagus ievainojumus.

“Sveikas, kājas!” viņš pasmaidīja, pirmo reizi izmēģinot
protēzes, kas izgatavotas Cēsu klīnikā. Tagad viņš ir par astoņiem centimetriem
īsāks nekā iepriekš, taču sajūta, ka var atkal staigāt, viņu aizrāvusi.

“Valsts man piešķīra 12 tūkstošus eiro, jo nespēja pati
uztaisīt protēzes,” skaidro Uldis. “Viņi nekad nav saskārušies ar tādiem
ievainojumiem – ar sasprāgušām kājām.”

Taču galvenais ir neatkarība – no rīta līdz vakaram viņš
trenējas, visus pārvietošanās un ikdienas uzdevumus veicot ar rokām.

“Katru dienu tas ir jādara. Citādi – nekas nebūs šajā dzīvē,”
saka Uldis.

Tagad viņš katru dienu pavada četras līdz piecas stundas
pansionāta sporta zālē. Vingro arī bez protēzēm – uz līdztekām. Kad viņa desmit
gadus vecais mazdēls atbrauca ciemos, redzot vectēvu šādā stāvoklī, puisēns
apraudājās.

Ulda mērķis ir atgriezties Ukrainas armijā jau šovasar – kā
dronu pilots Hersonas apgabalā.

“Tas, kas mani dzen atpakaļ, ir nevis kāds romantisks
sapnis, bet patiesa neiecietība pret to, ka tiek nogalinātas sievietes ar
bērniem,” viņš skaidro. “Es saprotu, ka nevaru izglābt pasauli. Bet kādam ir
jādara tas, ko pasaule atsakās darīt.”

Atbildot uz jautājumu par bailēm, Uldis saka:<blockquote>Man nav bail,
ka varu nomirt. Man ir bail, ka šis karš nebeigsies.</blockquote>

Lai gan pēc šādiem ievainojumiem frontē neatgriežas pat
daudzi ukraiņi, Uldis ir izlēmis citādi. “Pēc Ukrainas es vairs nemāku dzīvot
pa vecam,” viņš atzīst. Tāpēc jau tagad viņš sūta sveicienus saviem mīļajiem –
dzīvesbiedrei Dignai, meitai un abiem mazbērniem.

Karš Ukrainā

Ukraina

360 Ziņas

Talsu pusē, netālu no Nurmuižas, kur dabas klusumā ganās zirgi, savas dienas aizvada Uldis Volmārs – latviešu brīvprātīgais, kurš karā Ukrainā zaudēja abas kājas. Taču viņa gars ir palicis nelokāms....

Ukrainā abas kājas zaudējušais Uldis Volmārs gatavojas atgriezties frontē kā dronu pilots

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...