Cīņa par krievvalodīgo rīdzinieku balsīm nākamā gada
pašvaldību vēlēšanās solās būt visai interesanta. Ilgus gadus galvaspilsētā pie
varas bijusī “Saskaņa”, kas nu jau četrus gadu Rīgas domē ir opozicionāri,
reāli apsver iespēju sadarboties ar Alekseja Rosļikova partiju “Stabilitātei!”,
kuru savulaik izveidoja bijušie “saskaņieši”. Latvijas Televīzijas raidījums
“de facto” vēsta, ka arī Ainārs Šlesers atklāti pretendē uz kādreizējo
“Saskaņas” elektorātu, plānojot likt sarakstā vairākus bijušos šīs partijas
deputātus. Aktīvi rosās arī partijas ar mazākiem reitingiem, piemēram, Jūlijas
Stepaņenko “Suverēnā vara” un vadības maiņu nesen piedzīvojusī Latvijas Krievu
savienība. 

Lai gan partija “Saskaņa” jau pirms pāris mēnešiem bija
pieņēmusi oficiālu lēmumu, ka Rīgas domes vēlēšanu saraksta pirmais numurs būs
Rīgas domnieks Andris Morozovs, šie plāni nu būs jāmaina. Morozovs, kurš bija
viens no trim partijas līdzpriekšsēdētājiem, novembra sākumā izstājās no
“Saskaņas”, bet šonedēļ – arī no tās frakcijas Rīgas domē. Viņam neesot bijušas
pieņemamas pat sarunas par iespējamu kopīgu startu ar partiju “Stabilitātei!”.

“Mans uzskats ir tāds – ja tu esi pieņēmis un ej attiecīgā
virzienā, kas apvieno iekšējo latvisko 
politiku, proeiropeiskais virziens, attiecīgi tad, ja mēs izskatām
jebkādus virzienus par apvienošanos, tad tiem ir jābūt ar tiem politiskajiem
spēkiem, kuri ir pieņēmuši šādu pašu lēmumu un iet to pašu virzienu,” intervijā
“de facto” saka Morozovs. “Un izskatīt, pat izvirzīt domu par tādu apvienošanos
– tas ir nelietderīgi un nepareizi.”

Lai gan formāli nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti, jo par to
lemšot novembra beigās kongresā ievēlētā jaunā “Saskaņas” valde, noprotams, ka
Morozovam neesot bijis šaubu – partijas ietekmīgākais politiķis un
līdzpriekšsēdētājs Nils Ušakovs jau bija nosliecies par labu sadarbībai ar
“Stabilitātei!”. 

Nojaušams, ka aizkulisēs par šo tēmu rosījās arī
kādreizējais “Saskaņas” līderis un Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās viņš no amatiem partijā aizgāja un formāli
bija vien ierindas biedrs, taču nesen tika pieņemts darbā par partijas valdes
padomnieku. Ļoti iespējams, ka Urbanovičs kongresā varētu tikt ievēlēts
partijas valdē, turklāt partija ir mērījusi arī viņa kā iespējamā Rīgas
saraksta līdera izredzes un secinājusi, ka tās ir augstākas nekā Morozovam.
Urbanovičs interviju “de facto” šomēnes atteica, solot: ja būs kādi pavērsieni,
viņš būšot gatavs runāt decembrī, tātad – pēc “Saskaņas” kongresa.

“Saskaņas” valdes locekle un tuva Morozova kolēģe Rīgas domē
Anna Vladova sarunā ar “de facto” par partijas plāniem nākamā gada vēlēšanām
izteicās ļoti piesardzīgi. Viņa atzīst, ka viņai personīgi sadarbība ar
“Stabilitātei!” Rīgas domes vēlēšanās neesot pieņemama. Tomēr uz jautājumu, ko
viņa darīs, ja šāds lēmums tiek pieņemts, Vladova atbild: “Šis jautājums nav
dienaskārtībā!”

Nils Ušakovs ar “de facto” runāja dienu pēc partijas valdes
sēdes, un, lai gan arī viņš uzsvēra, ka notiekošās sarunas ar citām
politiskajām partijām varot beigties ne ar ko, viņa paša nostāja bija diezgan
skaidra. Ušakovs uzskata, ka nākamā Rīgas dome draudot būt ļoti sadrumstalota
un pat uzvarētājam nebūs vairāk kā 20 procentu vēlētāju atbalsta. “To, ko var
redzēt no tiem vēlētājiem, kas balso gan, piemēram, par “Saskaņu”, par manu
partiju, vai par citiem politiskajiem spēkiem, kas ir teorētiski tuvāk mums,
vai kas balso par pavisam citu flangu, ja mēs runājam par to, kas tradicionāli
tiek sauktas par labējām vai latviskajām partijām, visur ir ļoti liels
pieprasījums pēc konsolidācijas. Cilvēki nevar saprast, kāpēc ir tik plašs
piedāvājums un tik daudz konfliktu par jautājumiem, kas varbūt nav saistīti ar
to, kas cilvēkiem tiešām ir svarīgs: kurš viņiem savedīs kārtībā pagalmu vai
beidzot pabeigs remontus, runājot par ielu vai par skolu. Es uzskatu
personiski, ka politiķiem šī konsolidācija ir jāatbalsta,” skaidro Ušakovs.

Tikpat pārliecināts par vajadzību konsolidēties ir arī
“Stabilitātei!” vadītājs, Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs: “Ja tomēr
politiskie spēki un, galvenais, līderi izdomās mest malā savu augstprātību un
padomāt vairāk par Rīgu un kopīgo rezultātu un tiešām būs visi pie galda – es
noteikti darīšu visu, lai tā būtu. Tad es noteikti domāju, ka mēs izveidosim to
kopējo sarakstu un izveidosim kopējo redzējumu un varēsim kopā arī nostartēt.”

Visticamāk, gatavība likt malā personīgos aizvainojumus, kas
saglabājušies kopš laikiem, kad Rosļikovs ar dažiem citiem deputātiem atšķēlās
no “Saskaņas” domes frakcijas, un pievērt acis uz ideoloģiskajām pretrunām,
piemēram, jautājumā par atbalstu Ukrainai, galvenokārt tomēr ir saistīta ar
partiju neseno rūgto pieredzi, “Saskaņai” paliekot ārpus Saeimas, bet
“Stabilitātei!” bez Rosļikova sarakstā izgāžoties Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Sadrumstalots piedāvājums elektorātam rada arī riskus pat vairākām partijām
palikt tuvu zem piecu procentu barjeras.

<h3>Cīņā par krieviski runājošajiem vēlētājiem Rīgā piedalīsies
arī jauns politiskais spēks</h3>

Turklāt cīņā par krieviski runājošajiem vēlētājiem Rīgā
piedalās vēl kāda “Saskaņu” nesen pametušu politiķu grupa. Bijušais
“saskaņietis”, kurš ilgus gadus nostrādāja Saeimas prezidijā, Andrejs
Klementjevs nu ir bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča partijas “Kopā
Latvijai” valdē. Šī reģionālā partija sadarbojas ar Aināra Šlesera “Latvija
pirmajā vietā” (LPV) arī Rīgas domes vēlēšanās. 

LPV sarakstā būšot vismaz trīs bijušie Saeimas deputāti no
“Saskaņas” – arī Vitālijs Orlovs un Sergejs Dolgopolovs, stāsta Klementjevs.
Viņš gan uzskata, ka ar kolēģiem sarakstam piesaistīti nevis krievu vēlētāju
pievilināšanai, bet gan kā nozaru speciālisti: “Piekrītu, ka 30 procenti
vēlētāju ir no jauktām ģimenēm, viņi ģimenē runā krieviski, tas nav noslēpums.
Un protams, ka Šleseram šāda ir ļoti liela daļa, varbūt vairāk nekā puse
vēlētāju. Bet, kā pierādīja mūsu iepriekšējās vēlēšanas, tai momentā, ja mēs
runājam par saimnieciskiem jautājumiem, pieņemsim, kā Nils uzvarēja... Nils
uzvarēja ne ar karogu nacionālo, viņš uzvarēja ar to, ko viņš iepriekšējā savā
posmā varēja pierādīt, ka viņš to var. Bet tai momentā, kad viņš to nevarēja
pierādīt, ka viņš var saimnieciski izvilkt un sākās tās problēmas, tad vēlētāji
nobalsoja par pilnīgi citām partijām un ievēlēja citus pārstāvjus.”

Pats agrāk par oligarhu dēvētais Šlesers apgalvo, ka viņa
piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām neesot par tautībām un valodām, bet gan par
ekonomiku: “Tas, ka mums ir pretinieku, es teiktu tā, ļoti daudz gan
latviskajās partijās, gan krievvalodīgajās partijās, – jo mēs esam vienīgā partija, kas skaidri
pateikusi: mēs esam politiskajā centrā. Mēs gribam apvienot visus Latvijas
pilsoņus. Jo ir daudz vieglāk atrasties vienā flangā, kas saka “Latvieti,
nepadodies!”, otrajā tur “Russkij mir” [krievu pasaule] – tas ir daudz vieglāk.
Bet domes vēlēšanas nav par ideoloģiju pirmkārt. Domes vēlēšanas ir par
ekonomisko attīstību, ekonomisko izaugsmi.”

<h3>LKS bijušais līderis Mitrofanovs pesimistisks par bijušās
partijas izredzēm</h3>

Ar lozungiem par “krievu pasauli” nu vēl vairāk nodarbojas
Latvijas Krievu savienība (LKS), kuras vadībā kopš septembra ir Jelgavas domes
deputāts Andrejs Pagors kopā ar vienu no krievu valodas referenduma
rosinātājiem Jevgēņiju Osipovu. Viens no partijas agrākajiem līderiem, Rīgas
domnieks Miroslavs Mitrofanovs ir starp tiem, kas pēc kongresa no LKS izstājās.
Viņa prognozes par to, kas gaidāmajās vēlēšanās notiks ar kādreizējiem partijas
vēlētājiem, ir pesimistiskas. “Ir vecā politiķu paaudze, teiksim, no “Saskaņas”
vai Latvijas Krievu savienības, no iepriekšējās “Līdztiesības” – viņi savu
funkciju ir izpildījuši. Viņi ir organizējuši politisko darbību iepriekšējo 30
gadu laikā. Tagad jābūt paaudžu maiņai. Bet mēs neredzam šādus cilvēkus, kuri
būtu apdāvināti, kuri būtu spējīgi nomainīt mūs un vadīt, veidot jaunu politiku
jaunos apstākļos,” vērtē Mitrofanovs.

Mitrofanovs uzsver, ka problēma ir arī lielā savstarpējā
neuzticēšanās starp politiķiem, kas mērķē uz krievisku runājošo elektorātu, pat
ja ideoloģiski tie ir visai tuvu. Piemērs viņa skatījumā esot tādas
konservatīvas partijas kā
“Stabilitātei!” un Jūlijas Stepaņenko vadītā “Suverēnā vara”, kurām jākonkurē
par vēlētāju gan savā starpā, gan ar Šlesera LPV.

Jūlija Stepaņenko šonedēļ ne telefoniski, ne klātienē
neizrādīja vēlmi runāt ar “de facto” par iespējamu kopsarakstu veidošanu, jo
bija aizņemta, organizējot parakstu vākšanu pret katlumājas būvniecības ieceri
Rīgā, kur plānots dedzināt arī atkritumus. “de facto” rīcībā esošā informācija
gan liecina, ka citu partiju sadarbība vēlēšanās ar Stepaņenko ir maz ticama.

“Saskaņai” ar bijušajiem biedriem vai sabiedrotajiem nāksies
konkurēt arī ārpus Rīgas, jo Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš nākamnedēļ
iecerējis dibināt savu partiju, un arī līdzās Ušakovam šovasar Eiroparlamenta
sarakstā kandidējusī Olga Petkeviča nupat kļuvusi par reģionālās partijas “Daugavpils – mana pils” vadītāju.

Rīgas dome

Politika

Latvijas Krievu savienība

Politiskā partija "Latvija pirmajā vietā"

"Saskaņa"

"Stabilitātei"

Sabiedrība

Cīņa par krievvalodīgo rīdzinieku balsīm nākamā gada pašvaldību vēlēšanās solās būt visai interesanta. Ilgus gadus galvaspilsētā pie varas bijusī “Saskaņa”, kas nu jau četrus gadu Rīgas domē ir opozicionāri, reāli...

Uz krievvalodīgajiem iedzīvotājiem tēmētās partijas lauza galvas, kā atgūt vēlētājus Rīgas domes vēlēšanās

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...