Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais
infrastruktūras objekts uz Latvijas-Baltkrievijas robežas - 30 metru garais
tunelis, kas atvieglos robežapsardzību pie Daugavpils-Polockas dzelzceļa līnijas, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes
priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norāda, ka 30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no
funkcionālākajām un ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm
Latvijā.

Tāpat Griškevičs min, ka valdībā ir atbalstīts mobilizācijas
plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ VNĪ
apņēmusies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas-Baltkrievijas
robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem - līdz nākamā gada vidum.
Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības
infrastruktūras izbūvei 16,7 kilometru garā posmā gar Daugavu.

Vienlaikus noslēgumam tuvojas pontonu ceļa izbūve
operatīvākai Baltā ezera šķērsošanai - vairāk nekā 150 pontonu ir samontēti,
taču vēl jāveic apkārtnes labiekārtošanas darbi. Tāpat tiek veidota Melnā ezera
šķērsošanas infrastruktūra. Šie objekti ekspluatācijā varētu tikt nodoti tuvāko
mēnešu laikā, prognozē VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Latvijas-Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras
izbūves pirmajā kārtā (85,45 kilometri) iekļautajos posmos ir atlicis izbūvēt
aptuveni 13 kilometrus žoga, proti, šajā kārtā līdz 28.augustam ir izbūvēti 84%
jeb 72 kilometri žoga.

Aptuveni pusē no otrajā kārtā (63,9 kilometri) iekļautajiem
posmiem notiek būvdarbi un pagaidām ir izbūvēti divi kilometri žoga. Otrajā
kārtā ir atmežota visa valsts robežas josla 30,47 kilometru garumā. Papildu
atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm
aptuveni 30 kilometru garumā. To būs iespējams īstenot tiklīdz būs pabeigts
darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes. Otrajā darbu kārtā
plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot
līdz 2024.gada beigām.

Trešā jeb Daugavas kārta paredz sešu sakaru torņu ar
pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 kilometru garumā.

Sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie
darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā ar pievienotās
vērtības nodokli (PVN). Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības (ES) fondu
atbalstu. Augusta nogalē Ministru kabinets atļāva VNĪ uzņemties finanšu
saistības 5,8 miljonu eiro apmērā patruļtakas izbūvei Daugavas kārtā.

Tāpat Griškevičs atgādina, ka līdz 12.septembrim būvniecības
uzņēmumi ir aicināti pieteikties atklātajā cenu aptaujā par žoga izbūvi gar
Latvijas-Krievijas robežu 57 kilometru garajā prioritārajā posmā starp
Krivandas robežapsardzības nodaļu un Aizgāršas robežapsardzības nodaļu.

Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts
robežas joslu 173 kilometru garumā. Darbi pirmajā kārtā 85,9 kilometru garumā
tiks pabeigti līdz 2023.gada beigām, bet otrajā kārtā 63,9 kilometru garumā un
trešajā kārtā aptuveni 16,7 kilometru garumā - līdz 2024.gada beigām. Pirmo
divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto
pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro ar PVN. 

Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga
aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās
infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS "Latvijas
Valsts radio un televīzijas centrs".

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās
robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir
pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu
ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības
ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts
robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio
un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas
Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu
ministrija.

Nekustamais īpašums

Baltkrievija

Sabiedrība

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas-Baltkrievijas robežas - 30 metru garais tunelis, kas atvieglos robežapsardzību pie Daugavpils-Polockas dzelzceļa līnijas, informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes...

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvēts 30 metru garš tunelis

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...