Sabiedrības
iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par
atteikšanos no plānotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu
Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot
latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Iniciatīvas pārstāvis Jānis Bērziņš piedāvā pieturēties pie līdz
šim noteiktā saistībā ar valsts valodas prasības izpildīšanu uzturēšanās
atļaujām nepilsoņiem.

Iniciatīva paredz paturēt nosacījumu par uzturēšanās atļaujas
atņemšanu tiem, kas nav nolikuši vai nav pieteikušies nolikt valsts valodas
pārbaudi līdz 1.septembrim.

Bērziņš pārliecināts, ka "ir pienācis laiks beigt ņirgāties
par sabiedrību un dot skaidru signālu Krievijas pilsoņiem par spēles
noteikumiem, nemainot tos visu laiku". Idejas autors uzsver, ka prasība
par valsts valodas zināšanām tiek pārlikta un atlikta ik pa brīdim.

"Mums ir jāciena pašiem sevi. Ja kāds valsts valodu nevar
iemācīties 30 gadu laikā, tad papildu divi gadi neko nepalīdzēs, un šīs
izmaiņas Imigrācijas likumā ir piekāpšanās agresorvalsts pilsoņu
spiedienam," pārliecināts iniciatīvas autors.

Jau ziņots, ka valdība otrdien slēgtā sēdē uzdeva Iekšlietu
ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā
dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu
valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Saskaņā ar Saeimā 2022.gada 22.septembrī veiktajiem grozījumiem
Imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas
atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudē spēku, aģentūrai LETA norādīja ministrijā.

Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES)
pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša
dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī
un finanšu resursu esamību.

Grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts
iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību.
Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas
sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos
procesos.

Likuma izpildes gaita liecina, ka aptuveni puse no Latvijā
dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās
atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa
pieprasīšanai. Vienlaikus teju 10 000 Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā
izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši
dokumentus šīs atļaujas saņemšanai, noradīja ministrijā.

Otrdien slēgtajā sēdes daļā valdība vērtēja Imigrācijas likuma
grozījumu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ieviešanas gaitu, uzklausīja IeM
ziņojumu par reālo situāciju un pēc ilgām diskusijām uzdeva izstrādāt jaunu
konceptuālo priekšlikumu Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas
pilnveidošanai.

Valdības sēdē ministri norādīja, ka priekšlikumi nepieciešami, lai
dotu papildu laiku Krievijas pilsoņiem Latvijā, kas to vēlas, bet vēl nav paguvuši,
vai līdz šim nav spējuši finansiāli atļauties, sakārtot formalitātes.

Grozījumi ļaus visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties
Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, paspēt to izdarīt arī pēc
1.septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu ES
pastāvīgā iedzīvotāja statusu, akcentēja IeM.

Priekšlikumi nemīkstinot līdzšinējos Imigrācijas likuma
grozījumus. Mērķis saglabājas nodrošināt, ka ilgtermiņā Latvijā dzīvojoši
iedzīvotāji prot un ikdienā saziņā lieto latviešu valodu, kā arī iegūst ES
pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tādējādi ne tikai demonstrējot vēlmi piederēt
Latvijai un Eiropai, bet arī baudot iespējas un privilēģijas, ko dod
pilnvērtīga iesaistīšanās Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos
procesos, norādīja ministrijā.

Vienlaikus priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas
iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kas līdz 1.septembrim nebūs
paspējuši iesniegt nepieciešamo dokumentāciju Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldē ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, varēs pretendēt uz
termiņuzturēšanās atļauju ar saīsinātu termiņu - divi gadi.

Šis laiks izmantojams, lai Krievijas pilsoņi, kas izrādījuši
interesi, bet nav to paspējuši, nekavējoties apgūtu latviešu valodu minimālā
sarunvalodas jeb A2 līmenī un iesniegtu dokumentāciju ES pastāvīgā iedzīvotāja
statusa saņemšanai, vai arī lai savlaicīgi plānotu pamest Latviju pašu spēkiem.

Konceptuālais lēmums paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas
pilsoņi saņems līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas
un pabalstus.

Latviešu valoda

Eksāmens

Sabiedrība

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atteikšanos no plānotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu...

Vāc parakstus par atteikšanos no idejas pagarināt iespēju Krievijas pilsoņiem nokārtot latviešu valodas eksāmenu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...