<div>Visticamāk, Indijas un Pakistānas konflikts neizvērsīsies par plašāku reģionālu karu un nenovedīs līdz kodolieroču pielietošanai, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.Eksperts aicināja ņemt vērā, ka abu valstu attiecības ir dziļas un senas. Britu Indija 1947.gadā tika sadalīta dīvās daļās - Indijā un Pakistānā, kuru savukārt veidoja Rietumpakistāna un Austrumpakistāna. 1971.gadā Austrumpakistāna atšķēlās no Pakistānas un kļuva par Bangladešu."Kopš tā brīža pamatā hinduistu un musulmaņu apdzīvoto valstu attiecībās Kašmiras jautājums ir sāpīgs," sacīja Andžāns.Patlaban esot grūt iedomāties, ka konfliktā starp abām valstīm iejauktos vēl kāda cita valsts. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors atzīmēja, ka Pakistānai ir tuvas attiecības ar Ķīnu, taču tādas nav Indijai, lai gan pēdējā laikā attiecības ar Ķīnu ir uzlabojušās. Viņaprāt, jebkurā gadījumā konflikts paliks starp Indiju un Pakistānu un šobrīd nav redzams, ka tas varētu eskalēties plašāk. Andžāns arī uzsvēra, ka konflikti starp abām valstīm nenotiek pirmo reizi.RSU asociētais profesors atgādināja, ka 1974.gadā Indija, bet 1998.gadā Pakistāna ieguva kodolvalsts statusu. Toreizējais Pakistānas premjers Zulfikars Ali Bhuto teica, ka Pakistāna "ēdīs zāli un lapas", bet iegūs kodolieročus savā rīcībā, un tas arī notika. Andžāns uzsvēra, ka Pakistānas nostāja parāda abu valstu savstarpējo naidīgumu un attiecību dinamiku."Lai gan no vienas puses kodolieroči var biedēt, taču, karojot divām kodolvalstīm, tas var kalpot arī kā stabilizējošs faktors. Ja, piemēram, nonāktu līdz kodolieroču pielietošanai, tas nozīmētu garantētu abpusēju iznīcināšanu, un to nevēlas ne viena, ne otra puse," teica Ģeopolitikas pētījumu centra direktors.Viņš arī uzsvēra, ka, protams, nekādu garantiju nevar dot, taču šis nav pirmais konflikts starp abām kodolvalstīm un tas nav novedis līdz šādu ieroču pielietošanas.Andžāna ieskatā būtu naivi uzskatīt, ka konflikts izbeigsies pārskatāmā nākotnē, jo visur, kur iesaistīti vēstures konflikti, starpetniskais un starpreliģiozais naids, nav iespējami ātri risinājumi."Domāju, ka arī šis nebūs izņēmums. Vienā vai citā formā konflikts turpināsies. To var nosaukt par vienu no lappusēm abu valstu attiecību ilgajā vēsturē. Nedomāju, ka konflikts arī pāraugs vēl lielākā apmērā, taču to var mainīt viens lēmums vai pārrēķināšanās," teica eksperts.Ģeopolitikas pētījumu centra direktors akcentēja, ka signāli, kas nākuši no abām valstīm un arī konflikta apmērs liecina par Indijas un Pakistānas vēlmi pēc kontrolētas eskalācijas. Viņš uzsvēra, ka ne Pakistānai, ne Indijai nav izdevīgs karš, jo, ja karo divas kodolvalstis, uzvarētāju nebūs.LETA jau rakstīja, ka Indija sāka raķešu triecienus no gaisa un no zemes vairākām Pakistānas teritorijām un Pakistānas kontrolētajām daļām Kašmirā, apgalvojot, ka mērķis ir to kaujinieku grupējumu slēptuves, kas aprīļa beigās sarīkoja uzbrukumu Indijas pārvaldītajā Kašmiras daļā.</div>

Indija

Pakistāna

Ārvalstīs

Visticamāk, Indijas un Pakistānas konflikts neizvērsīsies par plašāku reģionālu karu un nenovedīs līdz kodolieroču pielietošanai, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns....

Vai Indijas-Pakistānas konflikts var novest pie kodolieroču izmantošanas? Skaidro profesors

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...