Kā ziņojām iepriekš, Latvijas Nacionālais teātris jūlijā
piedzīvoja ievērojamas izmaiņas tā vadībā – direktora vietu ieņēma bijušais
izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols, savukārt savus amatus pameta galvenais
mākslinieks Reinis Suhanovs un mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs. Savs
viedoklis par šīm pārmaiņām ir arī Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskajam
vadītājam Alvim Hermanim.

Hermanis savā “Facebook” profilā publicējis tiešu un atklātu
pārdomu ziņu par izmaiņām Nacionālajā teātrī:

“Ņemot vērā, ka kopš vakardienas esmu palicis vienīgais un
pēdējais mākslinieciskais vadītājs visos Latvijas profesionālajos teātros, daži
vārdi par Nacionālā teātra gadījumu:

Skatos uz viņu vakardienas sezonas atklāšanas fotogrāfiju.
Tur zālē sēž viss teātra kolektīvs – cilvēki, kuri nostrādājuši šai profesijā
visu savu mūžu. Cienījami profesionāļi. Un viņu priekšā stāv jaunais direktors,
kuram teātra jomā tā ir vispār pirmā diena mūžā. Un viņš būs viņu vadītājs.
Viņš viņus vedīs, tātad. Un visi tai fotogrāfijā laimīgi smaida.

Iztēlojamies, ka lidmašīnas salonā ienāk cilvēks un saka, ka
viņš šodien grib pasēdēt pilota kabīnē, jo viņam arī gribās izmēģināt ko jaunu
dzīvē. Vai vēl precīzāk – profesionāla orķestra diriģenta vietā nostājas
cilvēks, kurš pat nevienu dienu nav gājis mūzikas skolā.

<blockquote>Vai ir iespējams iztēloties vēl absurdāku bildi? Bet nez
kāpēc visiem tā liekas normāla.</blockquote> 

Un pirmkārt jau Kultūras ministrijas komisijai, kura
iedibinājusi pasaulē vēl nebijušu know-how: teātrus vada direktori un
nevis mākslinieciskie vadītāji. Ļoti organisks izgudrojums šai ierēdņu valstij.

Visās citās pasaules valstīs un visur citur teātra vadītājus
izraugās pēc viņu mākslinieciskās programmas. Un tad šie vadītāji paši piemeklē
saimniecības pārvaldniekus. Direktors teātrī apkalpo māksliniekus un nevis otrādi.
Katrs intendants tur pats izraugās savu finanšu direktoru. Līdz neseniem
laikiem tā bija arī Latvijā un tāpēc arī Latvijas teātra vēsturē ir šis tas, ar
ko lepoties. 

Latvijā šobrīd nu ir pilnīgi otrādi.

Ministrijas ierēdņi atsaucas uz Ojāra Rubeņa gadījumu, kurš
tiek piesaukts kā veiksmīgs piemērs jaunajai kārtībai. Lieta tāda, ka veiksmīgs
producents var noorganizēt tikai vairāk vai mazāk veiksmīgu projektu virkni,
bet viņš nekad nevar radīt jaunu teātra reliģiju vai vismaz jaunu teātra
valodu. Tāpēc arī pēc Ojāra aiziešanas viss tur uzreiz izbeidzās un Nacionālais
tagad ir tikai vēl viens Tautas teātris, tikai ar ļoti lielu budžetu. Savukārt,
pēc māksliniecisko vadītāju aiziešanas vai pēc viņu nāves, teātra estētika un
teātra gars tajos teātros paliek vēl dzīvojam ilgi ilgi pēc viņiem. Tā arī visa
atšķirība. Kamēr režisori/vadītāji iekopj dārzu gadu garumā,
direktori/producenti māk tikai nolasīt un andelēties ar to augļiem. Kurus
īstenībā audzējuši citi.

Vēl viena tikai Latvijā sastopama prakse ir izraudzīties
teātru vadītājus slēpjoties aiz kaut kādām komisijām, kuras sastāv no
konkurējošo teātru kolēģiem (pilnīgs nonsenss) un anonīmiem ierēdņiem,
kuri nenes nekādu atbildību. Kad man savulaik piedāvāja vadīt Berlīnes Gorky
teātri, man vienkārši piezvanīja Berlīnes kultūras senators un izteica
priekšlikumu. Jā, dažreiz viņiem mēdz būt konsultatīvas padomes, bet lēmumu
vietējais Kultūras ministrs uzņemas vienpersonisku un pats arī nes atbildību.
Politisku atbildību. Un tas Berlīnes kultūras senators, kurš atlaida Franku
Kastorfu un tādējādi iznīcināja Eiropas tobrīd varbūt pašu labāko - Volksbuehne
teātri, arī par to atbildēs vēstures priekšā viens pats. Un nevis kaut kāda tur
bezsejaina komisija.

<blockquote>Manuprāt, notikusi grandioza kļūda, kuru iespējams vēl labot.</blockquote>Kā portāls 1188.lv jau ziņoja, augusta pirmajās dienās savus
amatus Nacionālajā teātrī pameta gan mākslinieciskais Elmārs Seņkovs, gan galvenais
mākslinieks Reinis Suhanovs.

Nacionālā teātra vadītāja amata pienākumus no 24. jūlija
sāka pildīt kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, biedrības
"Latvijas Kultūras projekti" direktors Vītols. Viņš amatā nomainīja
līdzšinējo Latvijas Nacionālā teātra direktoru Jāni Vimbu, kurš šos amata
pienākumus pildīja no 2018. gada 27. jūnija.

Amatā stājoties jaunajam direktoram, teātra mākslinieciskā
komanda Seņkova vadībā, kurā darbojās arī Suhanovs, horeogrāfe Elīna Gediņa un
komponists Edgars Mākens, nespēja ar Vītolu vienoties par teātra turpmāko
darbības modeli.<a target="_blank" href="https://www.facebook.com/alvis.hermanis.9/posts/1728215787620067">https://www.facebook.com/alvis.hermanis.9/posts/1728215787620067</a>

Jaunais Rīgas teātris

Alvis Hermanis

Kultūra

Latvijas Nacionālais teātris

Domas

Kā ziņojām iepriekš, Latvijas Nacionālais teātris jūlijā piedzīvoja ievērojamas izmaiņas tā vadībā – direktora vietu ieņēma bijušais izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols, savukārt savus amatus pameta galvenais mākslinieks Reinis...

"Vai ir iespējams iztēloties vēl absurdāku bildi?" Hermanis skarbi komentē Nacionālā teātra izmaiņas

1188.lv

Tev varētu patikt

Ielādējam...