Sarunā ar aktieri Andri Buli hokejists Kaspars Daugaviņš dalījās pārdomās un pateicībā par visu, ko viņam mūža garumā snieguši abi vecāki. Lai gan šķita, ka reizēm viņiem nav taisnība, vienmēr izrādījies citādāk.
“Esmu pateicīgs vecākiem par visu – it īpaši par to, kāds cilvēks es esmu. Mani audzināja stingri; tagad tas droši vien ir redzams. Ir, protams, lietas, kurās man šķita, ka nevajag viņus klausīt, bet tad tu saproti, ka viņiem bija taisnība par visu,” tā Kaspars Daugaviņš.
Daugaviņa mamma ir ļoti liela dēla fane. Nav noslēpums, ka, krājot katru Kaspara izcīnīto trofeju, mājās ir izveidots muzejs. “Tas gadiem krāts istabā, kurā es kādreiz dzīvoju – visas hokeja trofejas nonāk tur. Mamma ir mans lielākais fans, un jau no bērnības viņa braukāja man līdzi uz turnīriem, ja bija tāda iespēja, protams. Domāju, ka šādas mammas ir lielai daļai sportistu, izņemot Laurim Dārziņam. Man šķiet, ka viņa nekad dzīvajā nav redzējusi, kā viņš spēlē. Varbūt tikai pa televizoru.”
Savukārt, kad mamma atbrauc līdzi dēlam uz kādu no čempionātiem, Kaspars par viņas klātbūtni tribīnēs nedomā. “Kad tu ieej savā hokeja pasaulē, visa koncentrēšanās pāriet uz spēli un komandu. Parasti mēs [spēlētāji] zinām, kur radinieki sēž. Uzmetam aci un pievēršamies spēlei!”
Lasi arī: