Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Vai mums jāklausa Repše un jāgatavojas karam? Komentē Aizsardzības ministrija

2024. gada februārī Ādažu poligonā notiek NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas mācības "Ares Strike".  Foto: seržants Ēriks Kukutis (Aizsardzības ministrija)

2024. gada februārī Ādažu poligonā notiek NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas mācības "Ares Strike". Foto: seržants Ēriks Kukutis (Aizsardzības ministrija)

Pagājušajā nedēļā diskusijas iedzīvotāju vidū raisīja bijušā Latvijas Ministru prezidenta Eināra Repšes izteikumi, norādot, ka Latvijā gaidāms karš un tam jāsāk nopietni gatavoties. Portāls “1188.lv” sazinājās ar Aizsardzības ministriju, lai noskaidrotu, cik pamatoti ir šādi izteikumi un kā mūsu valsts ir sagatavojusies šim iespējamajam scenārijam.

Aizsardzības ministrija uzsver, ka Latvija ir tiesiska valsts, kas garantē vārdā brīvību un, ministrijas ieskatā, šāda veida diskusijas palīdz aktualizēt valsts aizsardzības nozīmi – tas ir jebkuras pilnvērtīgas demokrātiskas valsts pamats.

Attiecībā uz Repšes kunga pausto viedokli, Aizsardzības ministrija atgādina, ka Latvijas aizsardzības resora pamatuzdevums un galvenā prioritāte ir nodrošināt gatavību dažādām situācijām, tajā skaitā iespējamas militāras agresijas situācijām no agresorvalsts Krievijas.

Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Latvijas drošības dienesti nepārtraukti analizē situāciju un velta visus resursus tam, lai varētu savlaicīgi prognozēt un novērst valsts militāro apdraudējumu, garantēt valsts neatkarību, teritoriālo nedalāmību un iedzīvotāju drošību. Šajā uzdevumā Latvijai būtisku atbalstu nodrošina arī NATO sabiedroto spēki.

Lai arī šobrīd Krievija iegulda visus savus militāros un ekonomikas resursus tās iebrukumam Ukrainā un tiešs militārs apdraudējums Latvijai vai citām NATO dalībvalstīm netiek konstatēts,

Latvijai nav ilūziju par Krievijas imperiālistiskajām ambīcijām, tādēļ aizsardzības nozare pastāvīgi uztur gatavību un attīsta visas aizsardzības spējas,

tajā skaitā stiprinot robežu, palielinot Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu un regulārās kaujas spējas, veicot līdz šim valsts vēsturē lielākās investīcijas bruņojuma un tehnikas iegādē (tajā skaitā pretgaisa un pretkuģu aizsardzībā), kā arī informējot iedzīvotājus par rīcību dažādās krīzes situācijās.

Tāpat Latvijai ir ciešas reģionālās un transatlantiskās stratēģiskās partnerības ar NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba ietvarvalstīm – Dāniju, Kanādu, Igauniju, Franciju, Vāciju, Apvienoto Karalisti, Itāliju, Lietuvu, Poliju, Slovēniju, Spāniju un Zviedriju –, kas jau šobrīd nodrošina ievērojamu militāro klātbūtni Latvijā un tādējādi sekmē NATO kopējās atturēšanas spējas.

Savukārt Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ietvaros Latvijā uzturas ap 1900 sabiedroto karavīri no 11 valstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas. 2023. gada jūlijā Latvija un Kanāda parakstīja ceļa karti, nosakot turpmākos soļus NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanai no bataljona līdz brigādes līmenim. Pakāpeniski tiek palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā un plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam. Tāpat šīs NATO misijas ietvaros Latvijā ir izvietota Kanādas bruņoto spēku pavēlniecība (Task Force Latvia).

Papildus tam, Latvijai ir cieša sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas 2022. gada 29. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu par savas militārās klātbūtnes stiprināšanu Eiropā, tostarp, Baltijas valstīs. Izpildot šo lēmumu, jau 2022. gada izskaņā tika apstiprināti militārās klātbūtnes plāni tuvākajiem trim gadiem, paredzot Latvijā nodrošināt nepārtrauktu (heel-to-toe), rotējošu ASV militāro vienību klātbūtni un pastiprinātu dalību militārās mācībās, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu atturēšanā un aizsardzībā.

Iepriekšminētās sadarbības Latvija un tās iedzīvotāji var uztvert kā drošības garantu un sabiedroto apliecinājumu to apņēmībai atbalstīt Latviju jebkura militāra apdraudējuma gadījumā.

Lasi vēl:

2024. gada februārī Ādažu poligonā notiek NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas mācības "Ares Strike".  Foto: seržants Ēriks Kukutis (Aizsardzības ministrija)

2024. gada februārī Ādažu poligonā notiek NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas mācības "Ares Strike". Foto: seržants Ēriks Kukutis (Aizsardzības ministrija)

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas