Vai esat kādreiz sajutuši nelielu apjukumu, dzirdot par dabas aizsardzību, un prātojuši – ko gan es viens varu iesākt? Izrādās, daudzi Latvijas iedzīvotāji jūtas līdzīgi. Vidzemes Augstskolas veiktajā apjomīgajā pētījumā secināts, ka mūsu zināšanas par dabas aizsardzību ir pasliktinājušās. Tas ir mazliet satraucoši, jo daba mums visiem ir svarīga. Piemēram, gandrīz puse aptaujāto bija noraidoši pret nokaltušu koku saglabāšanu mežā, lai gan tas ir būtisks veids, kā uzturēt dabas daudzveidību. Vēl vairāk, trešdaļa aptaujāto negatīvi vērtē purvu un mitrāju atjaunošanu, kas ir vitāli svarīgi ekosistēmu veselībai, vēsta "360 Ziņas".

Lielākā daļa aptaujāto (vairāk nekā 61%) gan atzina, ka viņu ikdienas lēmumi ietekmē vidi. Cilvēkus uztrauc arī tādas problēmas kā mežu izciršana (35%), atkritumi un vides piesārņojums (20%). Tomēr klimata pārmaiņas ir būtiskas tikai 5% aptaujāto, bet bioloģiskās daudzveidības zudums satrauc vien 4%.

Par cilvēku bezatbildīgu rīcību dabas kontekstā norādījuši vien 3%. Kāpēc tāda vienaldzība pret, šķietami, tik svarīgiem jautājumiem? Daļēji to var skaidrot ar informācijas trūkumu – katrs piektais aptaujātais neiesaistās dabas aizsardzībā, jo vienkārši nezina, kā to darīt. Bet, kā apgalvo eksperti, nekas sarežģīts tas nav.

Pētījuma autori skaidro, ka interese par dabā notiekošo šobrīd ir ievērojami zemāka nekā pirms četriem gadiem. Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktore Anda Mežgaile norāda, ka to varētu izskaidrot ar iepriekšējo globālo pandēmiju, kas lika cilvēkiem vērsties pie dabas kā atpūtas un miera avota, un tagadējo ģeopolitisko situāciju Ukrainā, kas mainījusi cilvēku fokusu.

Mūsu prātus šobrīd nodarbina citas, steidzamākas problēmas, un daba, iespējams, ir nobīdīta otrajā plānā.

Taču, lai arī šķiet, ka liela daļa cilvēku jūtas bezspēcīgi vai vienkārši nezina, kā rīkoties, dabas aizsardzībā var iesaistīties ikviens. Viskūtrāk dabas aizsardzībā iesaistās daudzdzīvokļu namu iemītnieki, kuru līdzdalība bieži vien aprobežojas ar kādu talku. Taču ir daudz vienkāršāku veidu, kā palīdzēt.

Piemēram, iestādot kādu smaržīgu augu balkona puķu kastē, mēs varam būtiski palīdzēt pārvarēt apputeksnētāju krīzi. Dārzniece un arboriste Ilze Andersone, atbildot uz jautājumu, ko var stādīt 5. stāva lodžijā mikrorajonā, iesaka salviju vai kaķumētru. Tās ir sausuma izturīgas un piesaista kukaiņus, tādējādi veicinot dabas daudzveidību pat pilsētas vidē. Ja vēlaties piesaistīt bitītes, tad šādi augi ir lieliska izvēle.

Privātmāju īpašniekiem eksperti iesaka nekopt pilnīgi visu mauriņu. "LatViaNature" biotopu un sugu eksperte Linda Uzule aicina atstāt nenopļautu kādu zāliena daļu. Šādās vietās augi var pilnvērtīgi izdzīvot, izdzīt, uzziedēt un nogatavināt sēklas, nodrošinot augu saglabāšanos šajā zālājā arī nākotnē. Šis ir vienkāršs, bet efektīvs veids, kā palielināt bioloģisko daudzveidību savā pagalmā.

Vēl viens interesants veids, kā vairot savu pienesumu dabas aizsardzībā, ir sikspārņu būru izgatavošana un izvietošana. Tas ir lielisks veids, kā nodrošināt mājvietu šiem noderīgajiem lidoņiem, kuri palīdz cīnīties ar insektiem.

Kā redzam, iesaistīties dabas aizsardzībā nav nekas sarežģīts. Mazie soļi, ko veicam katrs no mums, var radīt lielu un jēgpilnu atšķirību. Varbūt ir laiks pārskatīt savus ikdienas paradumus un atrast veidus, kā mēs katrs varam dot savu ieguldījumu veselīgākā un bagātīgākā dabā? Sāksim ar nelielu puķu kasti balkonā vai atstāsim kādu mauriņa stūrīti ziedēt – tas viss kopā veidos lielu mozaīku mūsu dabai.