Vai trolejbusi un tramvaji pārtrauks darboties? Vai
slimnīcās uz sociālās aprūpes iestādēs pārtrauks darboties dzīvībai vitāli
svarīgās iekārtas? Šādas bažas izskanējušas, gaidot Baltijas valstu atslēgšanos
no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka, lai pievienotos
Eiropas vienotajam tīklam. Lai pārliecinātos par galvaspilsētas kritiskās
infrastruktūras gatavību dažādiem scenārijiem, ceturtdien, 30. janvārī, Rīgas
dome sasauca Civilās aizsardzības komisijas sēdi.

Lai gan elektrotīklu sinhronizācija, kas paredzēta februāra
sākumā, būtiskas problēmas neradīs, tomēr galvaspilsētā apzināta situācija
pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Esot sagatavoti ģeneratori, gadījumam, ja
notiktu elektroenerģijas piegādes pārrāvumi.

Šādām situācijām esot sagatavojušās gan slimnīcas, gan
sociālās aprūpes iestādes, gan komunālie uzņēmumi un SIA "Rīgas
satiksme".

Ņemot vērā, ka sociālās aprūpes iestādēs ir klienti, kuriem
nepieciešams nepārtraukta speciālo iekārtu darbība, nolemts četrus klientus no
sociālās aprūpes iestādēm pārvest uz slimnīcām, teica Ķirsis.

Savukārt rīdziniekus pašvaldības vadītājs Vilnis Ķirsis aicināja
nemainīt savus paradumus. Vienīgie piesardzības pasākumi, kurus iedzīvotāji
varētu īstenot, esot uzlādēt telefonus, laikus uzpildīt degvielu automašīnām,
ja kaut kur plānots doties, kā arī atvienot no elektrotīkla jutīgas ierīces,
kuras nedēļas nogalē nav jāizmanto, piemēram datorus, teica Ķirsis.

Viņš arī aicināja sekot līdzi oficiālajai informācijai un
nepakļauties dezinformācijai.

Arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola
("Kods Rīgai"), teica, ka galvaspilsētā gatavošanās elektrotīklu
sinhronizācijai tiek veikta kopš pagājuša gada rudens un pašvaldība spēs savus
pakalpojumus nodrošināt.

Viņa norādīja, ka lielāki riski šajā situācija esot saistīti
ar dezinformāciju.

Kā preses konferencē uzsvēra AS "Augstsprieguma
tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, uzturēt balansu elektrotīklos
ir ikdienišķs process un visi iesaistītie uzņēmumi esot gatavi jebkuriem
scenārijiem.

Tam labs piemērs esot bijis saistībā ar pagājušā gada
decembrī Baltijas jūrā pārrauto 650 megavatu elektroenerģijas starpsavienojumu
starp Igauniju un Somiju "EstLink 2". Kabeļa bojāšanas brīdī tas tika
pilnībā izmantots un pēkšņais pārrāvums neesot radījis nekādas problēmas
Baltijas valstīs ar pakalpojuma nodrošināšanu.

Konkrētajā nedēļas nogalē Baltijas valstīs būs sagatavotas
rezerves jaudas un viss būšot gatavs jebkādiem incidentiem.

Kā ziņots, 8.februārī Baltijas valstis atvienosies no
Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc
ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu.

Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības
projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas
operatori - Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas
pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu
garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes
sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts
8.februārī un ilgs līdz 9.februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks,
jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Februārī ir arī ir mazāka
iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem.

Komunālie pakalpojumi

Rīgas dome

Elektrība

Rīga

Sabiedrība

Vai trolejbusi un tramvaji pārtrauks darboties? Vai slimnīcās uz sociālās aprūpes iestādēs pārtrauks darboties dzīvībai vitāli svarīgās iekārtas? Šādas bažas izskanējušas, gaidot Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb...

Vai pēkšņi nepaliksim bez elektrības galvaspilsētā? Rīga gatavojas gaidāmajai pārejai uz Eiropas vienoto tīklu

LETA

Tev varētu patikt

Ielādējam...