Pierobežas reģioni draud palikt bez diennakts medicīniskās palīdzības

Veselības ministrijas
iecere par slimnīcu reorganizāciju rada virkni jautājumu.
Tostarp – kas notiks ar dārgo, bieži vien ar Eiropas Savienības fondu
līdzfinansējumu iegādāto medicīnas aparatūru, ja slēgs nodaļas, kurās tās
izmanto? Iekārtas, kuru vērtība mērāma miljonos, varētu palikt dīkstāvē un ar
laiku kļūt tehniski neizmantojamas.

Viens no šādas
reorganizācijas “upuriem” var izrādīties Balvu slimnīca. Veselības ministrija
iecerējusi to pārveidot no diennakts uz dienas stacionāru, kas nozīmētu arī
vairāku nodaļu slēgšanu. Kā galvenais pakalpojumu apjoma samazināšanas iemesls
ir minēts dārgas izmaksas, taču pārmetumi tiek saņemti arī par mazo pacientu
plūsmu, noslogotajiem darbiniekiem un nekvalitatīvo medicīnisko aparatūru. Šādi
dati izklāstīstīti arī Valsts kontroles reīzijas ziņojumā “Reformu nav,
personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?”. 

Balvu slimnīcas vadība
(“Balvu un Gulbenes slimnīc apvienība”) 360 Ziņām uzsver pretējo: “Mums ir ļoti
labs aprīkojums, jauns, moderns. Bieži atbrauc rezidenti no lielajām slimnīcām
un ir pārsteigti, cik šeit ir labs aprīkojums. Ir viss, kas lielajās slimnīcās,
reizēm pat labāk. Kā Valsts kontrole var ko tādu teikt, ka te nekā nav? Taisot
ziņojumu, viņi vispār nav šeit bijuši. Un tad viņi vispārina, ka mums nav
aprīkojuma. Tas mums ir sāpīgi.” Ārsti iepazīstina ar slimnīcas nodaļām,
lepojoties ar tur pieejamo aprīkojumu, kas spēj nodrošināt kvalitatīvus
medicīnas pakalpojumus. Arī veikto manipulāciju skaits rāda pozitīvu tendenci,
lai gan Valsts Kontrole revīzijā esot norādījusi citu informāciju, vērā ņemot
tikai 2024. gada septembra datus. Neprecizitāti revīzijas ziņojumā apstiprina
arī citi slimnīcu vadītāji, kas no publiskas intervijas atsakās. 

Balvu slimnīca pēdējos
gados nepārtraukti attīstījusies, ieguldot ievērojamus līdzekļus arī
infrastruktūrā. Arī šobrīd par 418 305 eiro (bez PVN), izmantojot ES
kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada finansējumu, iegādāts jauns
aprīkojums: laparoskopijas sistēma, anestēzijas iekārta, trīs mākslīgās plaušu
ventilācijas iekārtas, videoendoskopijas sistēma un citas iekārtas.
Reorganizācijas gadījumā arī šīs tehnoloģijas, visdrīzāk, stāvētu bez
pielietojuma.

Pirmkārt, to varētu
ietekmēt projektu noteikumi. Liela daļa aprīkojuma iegādāta ar ES fondu
atbalstu, kas bieži nosaka – iekārtai jāatrodas konkrētajā vietā un jābūt
ekspluatācijā noteiktu laikaposmu - visbiežāk tie ir 5-7 gadi. Tas nozīmē, ka,
slēdzot nodaļas reģionos, aprīkojumu nevar vienkārši pārvietot uz Rīgu vai
citām slimnīcām. Līdz ar to lielajām klīnikām papildu iekārtas netiktu iegūtas
un vajadzības gadījumā tāpāt būtu jāmeklē finansējums to iegādei.

Otrkārt, neizmantotas
iekārtas ātri zaudē funkcionalitāti. Modernajām iekārtām nepieciešami arī
programmatūras atjauninājumi. Bez tiem tās neatbild drošības prasībām.
Piemēram, endoskopi, un dialīzes iekārtas bez darbības riskē ar šķidruma
sistēmu nosēdumiem, baktēriju vai pelējuma attīstību. Savukārt radioloģijas un
laboratorijas iekārtām nepieciešama regulāra kalibrācija, citādi rezultāti
kļūst nederīgi. Tātad dīkstāve nozīmē, ka pēc kāda laika iekārtas vairs nebūs
izmantojamas, un investīcijas būs zaudētas.

Slimnīcu samazināšana
rada pamatotas bažas arī par mūsu valsts drošību. Kas notiktu militāra
iebrukuma gadījumā, ja pierobežā nebūtu pieejama medicīniskā palīdzība? Balvu
novads robežojas ar Krieviju, un slimnīca jau bijusi iesaistīta militārajās
mācībās ‘Ausma’ un ‘Namejs’, sadarbojoties ar Nacionālajiem bruņotajiem
spēkiem. Veselības Ministrijas atbilde 360 Ziņām nav konkrēta: “Viena lieta ir
pati ēka, bet otra lieta ir arī cilvēki, kas tur strādā. Ja ir, teiksim, šis
izņēmuma stāvoklis valstī, tad svarīgi ir, ka tur patiešām ir tie cilvēki, kas
var to nodrošināt. Šeit uz šo drošību arī noteikti var paskatīties dažādi.
Iespējams, ka izbrauks no Rīgas brigādes, kas to var izdarīt.”

Balvi no
galvaspilsētas atrodas 220 km attālumā – “X” stundā tas ir nepieņemami ilgs
laiks. Pat ja brigāde ierastos laikus, slimnīcā būtu jāatrodas aprīkojumam. No
tā, iespējams, var secināt, ka aprīkojumu nenodos tālāk citām slimnīcas
iestādēm, bet atstās Balvos krīzes situācijai, taču, kā iepriekš minēju, tās
visdrīzāk nebūtu izmantojamas. Tātad ierīcēm būtu jāveic regulāras apkopes, lai
tās uzturētu darba kārtībā. Tas savukārt nozīmē Veselības ministrijas izmaksu
pieaugumu, jo veiks apkopi iekārtām, ko ikdienā neizmanto. Šī izklausās pēc
kārtējās pretrunas.

Citu, visai savādu
Veselības ministrijas ieceri, atklāj Balvu slimnīcā: “Veselības ministrija un
NMPD plāno Balvus “X” stundā evakuēt. Jautājums – uz kurieni mēs evakuēsimies
un ne visu var evakuēt. Aprīkojums tāpat paliktu. Pretī jau ir arī cilvēks, jo ne
viss ir ekseļos. Ne visi ārsti gribēs kaut kur evakuēties. Mums to rāda
arī Ukrainas pieredze, kur ārsti pasaka – es nekur nebraukšu, palikšu šeit un
strādāšu.” Turklāt varētu evakuēt slimnīcas personālu, bet ne visu aprīkojumu,
jo lieljaudas medicīniskās tehnikas uzstādīšana citkārt prasa pat vairākus
mēnešus, tāpat arī īpaši pārdomātu loģistiku tās pārvešanā. Tam X stundā
visdrīzāk nebūtu laika. Tātad, ja slimnīca būs “iztukšota”, bet brigādes no
tālās galvaspilsētas nepasēs ierasties laikus, palīdzība vietējiem iedzīvotājiem
nebūs pieejama. Krīzes situācija gan nav tikai militārs iebrukums. Tā var būt
arī smaga avārija ar daudziem cietušajiem, kur nepieciešama tūlītēja
medicīniskā palīdzība.

Neskaidra ir arī
Alūksnes slimnīcas nākotne. Arī tur Veselības ministrija plāno diennakts stacionāru
pārveidot par dienas stacionāru. Šobrīd slimnīca nodrošina neatliekamu
palīdzību arī Kājnieku skolas kursantiem, kuriem mācībās nereti rodas traumas –
lūzumi, sastiepumi vai smagākos gadījumos - arī nopietni veselības
apdraudējumi. Pašreiz slimnīcas tuvums nodrošina tūlītēju neatliekamo
palīdzību, bet dienas stacionārs šādu funkciju nepildīs. Tad tuvākā būs 116 km
attālā Vidzemes slimnīca Valmierā vai 96 km tālā Madonas slimnīca. Vēl jūnijā,
viesojoties Alūksnē, veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka medicīnas
iestāžu tīklam jānodrošina gan pieejamība, gan kvalitāte, un Alūksnes slimnīca
to spējot, iepriekš rakstīja “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Tagad cerība uz to
ir sarukusi.

Šāda slimnīcu profilu
maiņa šķietami ir pretrunā ar austrumu pierobežas stiprināšanas plāniem. Viena
ministrija iegulda miljonus aizsardzībā, bet otra – samazina medicīnas
infrastruktūru. Tikmēr citas valstis, piemēram, Francija, jau sāk veidot
stratēģiskos medicīnisko resursu krājumus “X” stundai. Veselības ministrija gan
360 Ziņām vairākkārt uzsvēra, ka gala lēmums par slimnīcu reorganizāciju vēl
nav pieņemts un tagad notiekot tikai datu izvērtēšana. Jācer, ka datu
izvērtēšana būs sapratīga, jo citādāk reorganizācijas plāni izskatās kā
īstermiņa taupīšana uz sabiedrības ilgtermiņa drošības un veselības rēķina.

Veselības aprūpe

360 Ziņas

Veselības ministrijas iecere par slimnīcu reorganizāciju rada virkni jautājumu. Tostarp – kas notiks ar dārgo, bieži vien ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu iegādāto medicīnas aparatūru, ja slēgs nodaļas, kurās tās...

Vai slimnīcu reorganizāciju rezultātā putekļus krās miljoniem vērtas medicīnas iekārtas?

Ramona Veckalniņa

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Ielādējam...